Aicinām lielos un mazos lasītājus pārbaudīt savas zināšanas, atbildot uz 11 projekta “Literatūre/Sākumskola” veidotāju un pašu autoru sagatavotajiem jautājumiem!
Jautājumi testa formā sagatavoti kā turpinājums projektam “Literatūre/Sākumskola”.
"Literatūre/Sākumskola" ir izglītojoša spēle sākumskolas vecuma bērniem par 12 mūsdienu latviešu autoru grāmatām. Katras grāmatas autors bērniem sagatavojis gan uzdevumus video formātā, gan darba lapas. Lai pārbaudītu un nostiprinātu zināšanas par katru projektā apskatīto grāmatu, LSM.LV ik nedēļu publicēs zināšanu testu par katru darbu.
Pirms atbildi uz jautājumiem, aicinām ne tikai izlasīt grāmatu “No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā”, bet arī iepazīties ar raidījumā pausto.
Izprintējami materiāli darbam ar grāmatu “No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā”:
Juris Zvirgzdiņš (1941) – rakstnieks. Rakstījis lugas, miniatūras, stāstus un esejas, 20. gadsimta 90. gados pievērsies bērnu literatūrai. Sarakstījis 33 grāmatas bērniem, 6 grāmatas pieaugušajiem. Rakstnieks aizraujošā veidā bērnus un jauniešus iepazīstina ar dažādām kultūrvietām Rīgā un vēsturiskiem notikumiem – pirmās Ziemassvētku egles stāstu, Amerikas Savienoto Valstu vēsturi, Austrijas komponistu mūziku un citām tēmām. Viens no spilgtākajiem bērnu grāmatu tēliem ir lācītis Tobiass. Juris Zvirgzdiņš saņēmis Pavasara balvu (2000), Pastariņa prēmiju (2001, 2009), Latvijas Literatūras gada balvu (2002, 2006), Lielo lasītāju balvu (2007, 2008, 2016), Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu (2013), Aleksandra Čaka balvu (2013). 2020. gadā par izcilu ieguldījumu Latvijas bērnu literatūrā saņēmis Latvijas Literatūras gada Mūža balvu. Jura Zvirgzdiņa darbi tulkoti somu, itāļu, lietuviešu, armēņu un citās valodās.
Inguna Ula Cepīte ir rakstniece, grāmatu dizainere, publiciste, grāmatizdevēja un mūziķe. Kopā ar Juri Zvirgzdiņu viņa sarakstījusi divas apjomīgas grāmatas, pirmā no tām - “No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā” (2014). Šī grāmata lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu žūrija” ieguva visvairāk zēnu balsu no visām grāmatām. Grāmata ieguva arī grāmatniecības nozares gada balvu bērnu literatūrā “Zelta ābele”. Otrā grāmata, kurā iespējams atklāt daudz interesanta par Rīgas un par visas Latvijas vēsturi, ir “Cekulaina zīle dzied... Stāsti par Rīgas vēsturi” (2015). Inguna Ula Cepīte sarakstījusi autobiogrāfisku romānu – bērnības tēlojumu “Ulsiks” (2017), kas tulkots somu, krievu un igauņu valodā.
Grāmata “No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā” kopā ar lācīti Tobiasu un japāņu izcelsmes kaķi Tamu aicina doties ceļojumā, iepazīstot Eiropas pilsētu bibliotēkas un satiekot Muminu, Pepiju Garzeķi, Čeburašku, Ezīti miglā, Loti, Ziemassvētku vecītii, Emīlu Tišbeinu, Billi, Tango un Tūtiņu, un beigu beigās nonākot pie Stikla kalna – Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
“Esmu rakstījusi jau bērnībā, vispirms kladītē par savu suni un pieradināto vārnu, tur bija tikpat daudz zīmējumu, cik teksta, varbūt pat vairāk. Vēlāk, skolas laikā, uzrakstīju dažus dzejoļus, arī par pirmo skolas dienu un zilo rozi.
Bērnībā esmu sastrādājusi dažādas blēņas un trakulības, piemēram, viena pati bez vecāku atļaujas no Rīgas nomales ar vairākiem transporta līdzekļiem braukusi uz Jūrmalu pie krustmātes, māsīcas un brālēna, dāvanā vedot līdzi burku ar purvā noķertiem tritoniem un maisiņu ar piena kokteiļa salmiņiem. Ulsika (Ingunas – Ulas) bērnība bijusi visai raiba, kaut biju ļoti zinātkārs un apzinīgs bērns, ko uz mācīšanos un daudzu grāmatu lasīšanu (pat naktī ar lukturīti zem segas), nevajadzēja skubināt. Mani sajūsmināja Tuves Jansones grāmatas par Trollīti Muminu, Miju un Neredzamo bērnu, par Neredzamo bērnu es krēslas stundās sacerēju šausminošus stāstiņus, ar ko baidīju māsīcu,“ stāsta Inguna Cepīte.
Juris Zvirgzdiņš atceras: “Piecu gadu vecumā dzīvoju blakus 4. vidusskolai Mārupītes krastā. Skolu beidzot, skolēni ūdenī bija iemetuši dažas grāmatas – par Čingishanu; izmakšķerēju un izžāvēju. No tā laika esmu interesējies par vēsturi. Pēc tam man uzdāvināja vācu okupācijas laikā izdotu grāmatu ''Robinsons Krūzo''. Daudzi pasaulslavenu cilvēku vārdi manas bērnības bērniem bija pasveši. Mēs gājām uz bibliotēku un skatījāmies. Ļoti labi, ka bibliotēkās bija saglabājušās ļoti daudzas pirmskara grāmatas. Tāpat – žurnāli. Torņakalnā, kur bērnībā esmu dzīvojis, ir Kantora iela. Tur bija bērnu bibliotēka. Acīmredzot tautas modrās acis nebija uzdevumu augstumos, jo tur bija arī visi pirmskara bērnu žurnāli – ''Mazās Jaunības Tekas'' un citi. Tie nebija izvētīti un atzīti par nederīgiem. Kad iepazinos ar Ingunu Ulu Cepīti, sākām stāstus sacerēt kopā un manam rakstītajam uzradās “otrā elpa”, par ko patiesi priecājos. Laikam mēs abi visai līdzīgi uztveram pasauli, mūs vieno arī līdzīga humora izjūta.”
Ar visiem projekta materiāliem var iepazīties te.
