Vairāk par volejbolu bērniem, izmaksām un citiem jautājumiem savā pieredzē un skatījumā dalās 2009. gada Eiropas čempione pludmales volejbolā, Minusas volejbola skolas dibinātāja un trenere Inguna Minusa.
LSM.lv publicē rakstu sēriju, kurā apskata dažādus sporta veidus, vēta iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.
ĪSUMĀ:
- Volejbols ir tehniski sarežģīts sporta veids, kas prasa darbības ar bumbu, spēku, izturību, bet sākotnēji jārotaļājas, lai bērnam nepazustu prieks.
- Svarīgi ir nebaidīties no bumbas.
- Atbildība un komunikācija – īpašības, kuras attīsta volejbols.
- Volejbols – daļēji asimetrisks sporta veids.
- Sporta ekipējums nav dārgs, ir viegli pieejams.
- Volejbolu apguves pieejamība Latvijā atkarīga arī no volejbola entuziastiem, finansiāli izdevīgāk trenēties sporta skolās.
Specializācija volejbolā no 10–11 gadu vecuma
Volejbols ir tehniski sarežģīts sporta veids, kas prasa darbības ar bumbu, spēku, izturību. Pierādījies, ka specializēties volejbolā labāk no desmit gadu vecuma, bet pirms tam bērnam jau ir jābūt tuvu pazīstamam ar sportu. Proti, sešu septiņu gadu vecumā jāuzsāk treniņi. Pirms specializācijas treneri māca darboties ar bumbu, nebaidīties no tās, lēkāt un kustēties. Kā uzsver Minusa, lai kaut kas sanāktu, katras kustības atkārtojumu skaitam jābūt ļoti lielam.
Volejbolā “melnais darbiņš” ir ļoti liels. Septiņu astoņu gadu vecumā bērnam var pazust prieks par sporta veidu un viņš vairs negribēs turpināt treniņus. Tādēļ sākuma posms ir ar rotaļām, bumbām, dažādām kustībām. Galvenais ir saprast, ka bumba ir forša,” pasmaida Minusa, norādot, ka bērniem ir svarīgi nebaidīties arī no futbola un basketbola.
Ja bērns iepriekš nodarbojies ar sportu, sevišķi sporta spēlēm, un pusaudža gados maina specializāciju – nav par vēlu pievērsties volejbolam. Piemēram, no basketbola vai tenisa. Daudzas kustības pusaudzis jau ir iemācījies. Lai būtu labs volejbolists, nepieciešami individuālie treniņi, lai ātrāk iekļautos visas komandas kopējā treniņā. Kā uzsver Minusa, ir jāapgūst vairāki sporta veidi, jo tie pilnveido un papildina viens otru.
Ļoti populārs ir pludmales volejbols, taču Minusa uzskata, ka līdz 16 gadu vecumam būtu jāapgūst klasiskais jeb telpu volejbols, kas dod nepieciešamo volejbola tehniku.
No septembra līdz maijam bērni trenējas zāles volejbolu, vasaras mēnešos – pludmales volejbolu. Šie sporta veidi lieliski viens otru papildina, un līdz 16 gadu vecumam nevajadzētu koncentrēties tikai uz vienu vai otru. Tikai vēlāk, kad pusaudzis saprot, kurā no sporta veidiem jūt lielāku komfortu un prieku, var izvēlēties un specializēties.
Galvenais – nebaidīties no bumbas
Lai sāktu trenēties volejbolu, ir svarīgi, lai bērns nebaidītos no bumbas. Jābūt arī apveltītam ar ātrumu un labu koordināciju. Bet, sākot treniņus agrīnā vecumā, jo vairāk kustības bērns apgūst, jo labāk attīstās koordinācija un veiklība. Un tas dod iedrošinājumu attīstīt visas nepieciešamās īpašības. Agrīnā vecumā netaps skaidrs, vai bērns būs talantīgs volejbolists.
Minusa uzsver, ka bērnam ir jāļauj apgūt sporta veids ilgstošākā laika posmā – iespējams, sākumā tik labi neveiksies, bet vēlāk, pēc gada, jau būs labāk. Reizumis vecākiem nākas piespiest savas atvases nodarboties ar kādu sporta veidu.
Komandu sportā izaug nākamie līderi
Volejbols ir komandas sporta veids, un īpašība, ko tas attīsta, ir atbildība. Bērnam ir jārēķinās ar visu komandu, jāmāk sevi savaldīt attiecībās ar citiem. Jārēķinās, ka apkārt ir citi cilvēki, ir jāiemācās komunicēt, uzsver Minusa.
Ir pierādījies, ka tie, kuri bērnībā izvēlas trenēties komandas sporta veidos, tālāk dzīvē kļūst par vadītājiem. Komandu sporta veids attīsta līderību.
Jāņem vērā, ka sportā ir uzvaras un zaudējumi, un ir jāiemācās tikt galā ar savām emocijām, saprast, ka pēc zaudējuma ir jāiegulda darbs, lai sagaidītu pozitīvo emociju un uzvaru. “Sports māca ar šīm emocijām sadzīvot un iet tālāk. Neieciklēties uz neveiksmēm, bet analizēt un turpināt darbu,” uzsver 2009. gada Eiropas čempione.
Potītes, ceļi, pleci, mugura un pirksti – biežāk sastopamās traumas volejbolā
Sports nav tikai uzvaras – medaļas otra puse ir traumas. Volejbolā bieži sastopamas ir potītes traumas – mežģījumi, jo daudzas darbības notiek pie tīkla – uzbrukums, bloks. Bet ar šīm traumām spēlētāji tiek galā diezgan ātri – nedēļas līdz četru laikā, atkarībā no traumas nopietnības.
Sastopamas ir arī ceļu traumas – cieš krusteniskās saites un meniski. Te ir ļoti svarīgi, lai treneris ņem vērā katra vecuma īpatnības un nepārslogo audzēkni. Volejbolā ir svarīgi lēcieni, un, strādājot pie tā, var pārslogot ceļus un gūt traumas.
Ar lēcieniem saistītas var būt arī muguras problēmas, it īpaši, ja lēcieni tiek trenēti uz cieta seguma, piemēram, asfalta. Tāpat jāatceras, ka volejbols ir nedaudz asimetrisks sporta veids, jo sportisti izteikti darbojas ar vienu roku, un var veidoties skolioze.
Volejbolā uzbrukuma sekas var būt plecu traumas – iekaist saites, var arī plīst saites. Vairāk vai mazāk šīs traumas ir saistītas ar pārslodzi.
Protams, volejbolā bieži jāsaskaras ar izsistiem pirkstiem. Bet sportisti jau to zina, un, lai sevi pasargātu, pirms treniņiem vai spēlēm aptin pirkstus ar leikoplastu. Šādas traumas ir sāpīgas, bet ilgtermiņā neizsit sportistu no ierindas, atklāj Minusa.
Profesionāliem sportistiem katram ir kāda mikrotrauma, kuru viņi zina, un pirms treniņiem un sacensībām veic speciālus vingrinājumus, lai tās netraucētu un viņi varētu pilnvērtīgi trenēties un spēlēt.
Ekipējums bērnam nav dārgs
Ekipējuma ziņā volejbols ir diezgan demokrātisks sporta veids, īpaši iesākumā. Nepieciešamas kedas vai botas – viegli zāles apavi. Minusa uzsver, ka, sākot trenēties, nav nepieciešami specializēti volejbola apavi. Tie būtu vēlami pēc tam – 10–11 gadu vecumā, kad svarīga ir zoles pamatne. Volejbolā ir jāmaina kustības virzieni, un zole palīdz apstāties, kad palīdz pasargāt no potīšu traumas. Specializēti volejbola apavi agrīnā vecumā maksā no 30 eiro un uz augšu. Vēlāk izmaksas jau ir lielākas, un profesionālajā sportā labi apavi maksā jau ap 150 eiro.
Bērnu sportā pietiek ar vienu apavu pāri gadā, bet vēlāk, uzsākot jau profesionālākas gaitas, jārēķinās ar diviem pāriem, jo apavi mēdz piesvīst un par tiem ir jāparūpējas.
Treniņos nepieciešami Tkrekls un šorti – puišiem tie ir bokseršorti, meitenēm – īsāki legingi. “Bērnam ar to pilnīgi pietiek,” uzskata Minusa.
Uzsākot nopietnākus treniņus, kad sāk mācīties tehniskos elementus un veidot spēli, nepieciešami ceļusargi. Minusa iesaka nevērtēt pēc ražotājfirmas nosaukuma, bet gan ļautu bērnam izmēģināt, kādos ceļasargos viņš jūtas komfortablāk un ar kuriem kritienā viņš nejūt sāpes. Šādi ceļusargi maksā vidēji 15–25 eiro.
Vēl būtu vēlams bērnam sarūpēt jaku ar garām rokām, kas noderēs iesildoties un atsildoties.
Pēdējā laikā sportisti izmanto termo veļu un tā dēvētās rociņas. Minusa gan uzsver, ka tas šobrīd ir vairāk modes kliedziens un bērnu sportā pēc šī ekipējuma nav nepieciešamības.
Ja runā par volejbola bumbu, tad parasti to nodrošina sporta skola vai klubs. Bet, ja ir vēlme iegādāties savu, tad jārēķinās ar izdevumiem no 30 eiro un uz augšu – atkarībā no bumbas diametra un citām īpašībām.
Finansiāli izdevīgāk trenēties sporta skolās
Ekipējums gan nav vienīgās izmaksas, ar ko jārēķinās, palaižot atvasi trenēties volejbolā. Lielākajās pilsētās un reģionos ir sporta skolas, kurās ir vai nu interešu izglītība vai profesionālās ievirzes programma volejbolā. Vecāku līdzmaksājums dažādās sporta skolās var atšķirties, bet vidēji tie ir 5–30 eiro mēnesī. Maksu gan ietekmē vēl citi faktori – vai ģimenē vēl kādi bērni trenējas, vai bērns nenāk no sociāli nelabvēlīgas ģimenes.
Privātajās sporta skolās jau ir citas naudas summas. Vecāku maksājums mēnesī svārstās no 80–150 eiro mēnesī, jo par šo naudu ir jānodrošina telpu īre, treneru pakalpojumi un citas izmaksas. Pašas Minusas skolā bērnu vecākiem ir jāmaksā 85 eiro mēnesī un tiek nodrošināti līdz sešiem treniņiem nedēļā. Trenere zina stāstīt, ka katra halle strādā ar sponsoriem, lai atvieglotu maksas bērniem, un nereti talantīgākajiem bērniem, kas sevi pierādījuši, tiek dotas atlaides.
Sākot sacensības, ir jārēķinās arī ar formām. Parasti sporta skolas vienojas ar vecākiem par to, kā un kādas formas iegādāties. Bet, ja krekliņš ir specializēts, ar uzvārdu un paliek audzēkņa īpašumā, tad jārēķinās ar 10–15 eiro izmaksām.
Uz sacensībām, kuras atbalsta Latvijas Volejbola federācija, braukšanu pilnībā nodrošina sporta skolas. Protams, mēdz gadīties gadījumi, kad vienlaicīgi ir vairāki turnīri, tad skolas lūdz vecāku pretimnākšanu, piemēram, lai segtu degvielas izdevumus. Privātajās skolās parasti šie izdevumi jau tiek iekļauti mēnešmaksā.
Ir arī starptautiskas sacensības, kuras atbalsta federācija, bet tās nerīko – šādos gadījumos par dalību sporta skolas vai klubi vienojas ar vecākiem, un lielāko daļu no izdevumiem ir jāsedz tieši vecākiem. Ja sacensības notiek ārpus Latvijas, tad izdevumus sastāda transports un naktsmītnes.
Latvijā populārs un plaši pieejams sporta veids
Volejbols Latvijā ir diezgan plaši pieejams sporta veids. Populārāks tas ir tādās pilsētās kā Daugavpils, Kuldīga, Dundaga, Cēsis, tagad attīstās arī Liepājā, pauž Minusa, minot vēl vairākas pilsētas, kā Aizkraukli un Jelgavu. Viņasprāt, ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, ka attiecīgajā pilsētā vai reģionā ir kāds cilvēks, kuram volejbols ir īpaši tuvs un mīļš.
Minusa gan uzsver, ka volejbolā aktuāla ir kāda problēma – talantīgiem bērniem nav viegli izsisties. Piemēram, kādā reģionā ir kāds talants, kurš grib vairāk iegūt no volejbola, bet viņš ir viens tāds, un vienam ir grūti attīstīties. Šāda iemesla dēļ dažkārt talantīgie bērni pamet volejbolu. Šādus bērnus gaida Murjāņu sporta skolā, kur visi audzēkņi ir tendēti sevi attīstīt un kļūt par labākiem volejbolistiem, taču visiem bērniem nav šādu iespēju nokļūt Murjāņos un Latvija zaudē talantus.
UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU
Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta
Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).
Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās (Izglītības likuma 17. pants).
Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1. pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam, un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .
IZM 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).
Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai.
Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.
