Kāda sena anekdote stāsta, ka tēvs par savas meitas šķiršanos un salabšanu ar vīru saka, ka tagad skapi prot saskrūvēt un izjaukt aizvērtām acīm. Skapi var izjaukt un salikt, bet pieaugušo nespēja adekvāti pieņemt pārdomātus lēmumus atstāj uz bērniem traumatisku iespaidu.
Ja iedomājamies scenāriju, ka vecāki šķiras, atkal salabst, atkal šķiras - bērnam ir pārdzīvojumi, emocijas un cerības, kam seko jaunas sāpes, vecākiem atkal šķiroties. Viss tikai tāpēc, ka vecāki nespēj pieņemt lēmumu.
Situācijas ir dažādas, iedomājieties tos smagos šķiršanās gadījumus, kad vecāki cenšas bērnu noskaņot pret otru vecāku, stāsta par otru sliktas lietas, bet tad atkal ar šo ļoti slikto cilvēku sāk dzīvot kopā. Tā teikt: “Piedod, dēliņ, es pārdomāju, tava māte nav maita, kā es iepriekš teicu!”. Bērnam jātiek galā ar visām emocijām, aizvainojumu, neuzticēšanos, jānotic no jauna, lieliski, ja tas tiešām darbojas, bet, ja nē, sākas riņķa dancis no jauna – vecāki te šķirti, te kopā.
Psihoterapeite Inese Putniece vecākus, kuri šādi rīkojas, vērtē kā zemu funkcionējošus un uzskata, ka šādās situācijās, saprotot kaitējumu bērnam, būtu jāiesaistās institūcijām.
Pieaugušiem, rīcībspējīgiem vecākiem jāmācās pieņemot izsvērtu lēmumu par savām attiecībām. Bērnam par to paziņo tikai tad, kad lēmums ir pieņemts.
Ja vecāki šķiras un atkal iet kopā, tas liecina, ka attiecībās pieaugušie nav spējīgi pieņemt lēmumu un divi pieauguši cilvēki ar savu nepārdomāto rīcību vēl rausta un bīda bērnu - “tas uzspridzina galvas visiem!”, skaidro speciāliste.
Ja vecāki šādi rīkojas, tas nozīmē, ka pieaugušie nesaprot sava bērna psiholoģiskās un emocionālās vajadzības.
Šādu vecāku rīcību sauc par ārēju reaģēšanu. Šķiršanās situācijā vecāki nevis pārdomā, izsecina, pieņem lēmumus par savu rīcību, bet reaģē ārēji – viens savāc savus koferus un dodas ceļā – tas ir viņa risinājums. Tad pārdomā un nāk atpakaļ.
“Sāpīgi, ja šajā procesā iesaista bērnu. No profesionālā viedokļa vērtējot, šāda rīcība pret bērnu ir vērtējama kā noziedzīga, tā bērnam ir vēl traumējošāka nekā šķiršanās,” pauž psiholoģe Inese Putniece.
“Jāatceras, ka bērnam līdz 10 gadu vecumam vecāki ir drošības garants. Ja vecāki šķirās un atkal saiet kopā, bērns atrodas kā uz diviem plostiem, nesaprotot, kas notiek, bērnam nav nekādas drošības.”
Šī situācija ir ļoti smaga, tā jārisina ģimenes terapijā, domājot par bērna vietu vecāku attiecību jautājumos.
Vecākiem svarīgi zināt:
Pieauguši cilvēki pieņem izsvērtus lēmumus un tikai tad par tiem paziņo bērnam.
Nespējot izvērtēt situāciju, vecāki reaģē ārēji, kas var nodarīt bērna emocionālajai un psiholoģiskajai veselībai milzīgu kaitējumu.
Konteksts:
Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.
Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
