“Lai kā gribētos dzīves nedienās vainot kādu citu, biežāk tā ir mūsu iekšējā cīņa ar pagātnes rēgiem vai pašu izauklētiem dēmoniem, “ tā par Zanes Zustas jauno grāmatu “Tarakāni manā galvā” saka Valdis Melderis.
Latvijas radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par par ikdienas raizēm, nedrošību un izaicinājumiem ar grāmatas “Tarakāni manā galvā” autorēm Zani Zustu un psiholoģi Diānu Zandi.
Tarakāni mūsu galvās
Grāmatā aprakstītas ikdienišķas situācijas dažādos stāstos, aicinot lasītājus saskatīt līdzības ar savu dzīvi un saskatīt iespējas ko mainīt. Stāstos attēlotās sievietes neeksistē, bet varones veidotas pēc autores novērojumiem, pieredzes, lasītā, izjustā.
Autore Zane Zusta šo grāmatu rakstījusi sev un ir priecīga, ka tā var noderēt vēl kādam.
Diāna Zande skaidro, ka grāmata stāsta par ikdienišķām lietām. Dažreiz cilvēki meklē palīdzību ļoti ikdienišķās lietās, jo vēlas dzīvot kvalitatīvāk. Šādu jautājumu sakārtošana var novest pie būtiskāku problēmu atrisināšanas. “Šie jautājumi ir tepat apkārt.”
Daži no grāmatā minētajiem tarakāniem – “man no visa bail, mani neviens nemīl, es neesmu laba mamma, visam jānotiek pēc plāna.”
Kļūmīga domāšana noved pie pārdzīvojumiem. Ja notiekošo novērtē kā ko dramatisku, tad tas rada trauksmi, ja mierīgi, kā ko neizbēgamu, tad viss ir mierīgāk.
Pirmais solis ir apzināties problēmu, bet mainīt dzīves uztveri nav tik vienkārši, “tarakānu izdzīšana” prasa ilgāku laiku.
Ir cilvēki, kuri ir jutīgāki, kautrīgāki un piesardzīgāki no dabas. Ja atvērtais mazulis nonāk negatīvās situācijās,viņš kļūst piesardzīgs un attīsta sevī “tarakāniņu”, ka pasaule ir bīstama.
Vai ar “tarakāniem” var sadzīvot?
"Tarakāni" ir pārdzīvojumi, grūtības, tas ir normāli, ja ar tām tiekam galā. Ja grūtības nespēj atrisināt un pieņemt, tad ir jādodas pēc palīdzības.
Ar tarakāniem jeb iekšējām problēmām nav jāsadzīvo, bet jāmeklē kvalitatīva palīdzība.
Šobrīd ir plašas terapijas iespējas. Daudzi cilvēki vēršas pēc palīdzības, kas ir laba sabiedrības iezīme, jo mēs gribam labi dzīvot un daudz ko varam izdarīt paši.