Agra ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs uz ielas, parkos un pat uz kuģa atrod bērnu pazaudētos knupīšus. Pirmo pamanījusi nejauši pirms 18 gadiem, gaidot autobusu, un nu jau viņai to ir 120. Katrs citā krāsā, izmērā un dizainā. Viņa tos nomazgā un pakarina aukliņā. Viņasprāt, knupīšiem ir jāatdod gods.
“Pupiņš ir brīnums. Viņš aizmidzina bērniņu un arī atvieglina vecākiem vai auklei rokas. Pa to laiku, kamēr bērniņš iemieg dziļā miegā, viņiem nav jāšūpo, un var padarīt citus darbus. Un to pupiņu mēs neesam novērtējuši, cik tas ir ļoti svarīgs,” uzskata Agra.
Agrai pašai bērnībā knupīša vietā bijušas lupatiņā ietītas no maltītes pāri palikušas cūku ādas vai cukurā izmērcēta rupjmaize. Viņa novērojusi, ka bērniem vieglāk no knupīša atvadīties nevis tad, ja vecāki stāsta, ka to aiznesis lācis, pele vai citi zvēri, bet tie ir kā kopīgi atvadīšanās svētki.
Ģimeņu un bērnu attīstības centrā “Brīnumiņš” varēs gan nākt kopā ar vecākiem un iekārt knupīti gaismas virtenē vai organizēt nelielu grupu svētkus.
Un pēc tam, ikdienā garāmejot, pamāt tam ar roku.
“Atvadīties no sava māneklīša bērniem ne vienmēr ir viegli. Un šeit, uzdāvinot un veidojot skaisto gaismas virteni, mēs varētu iekrāsot Talsus un arī piederības sajūtu – ka manējais arī tur ir,” norādīja ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš” vadītāja Agnese Kviese.
Centrs “Brīnumiņš” ir pirmā vieta Latvijā, kur bērni atvadīsies no saviem knupīšiem, bet tālāk ideju turpinās Valdgales pagasts, kur Agra un viņas vīrs Džuzepe Rikardi saimnieko savās dzirnavās. Tur paredzēts veidot metāla ābeli ar īpašām vietām knupīšu pakāršanai.
Valdgales tautas nama vadītāja Daina Erenberga norādīja, ka plāns varētu tikt īstenots jau šovasar: “Esam laimīgi, ka mēs to varēsim izdarīt.”
