Iesakām pašiem mazākajiem!
Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!
Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.
Svarīgākais, ko šādā situācijā jāielāgo pieaugušajiem – jātur ausis un acis vaļā, lai pamanītu, kad tās ir izskaidrojamas sajūtas, kuras izsauc kāda rīcība vai notikums - tātad norma, un kad robežas tiek pārkāptas, tātad ir noticis kas ārpus normas.
Bērnu sāncensība un greizsirdība ģimenē
Psihoterapeite Gunta Andžāne vecākiem skaidro, ka ģimenes ietvaros bērnu sāncensība ir uzskatāma par normu, tāpat par normu uzskata greizsirdību uz vecākiem – katram bērnam uz sava dzimuma vecāku.
Pasaku terapeite Iveta Gēbele greizsirdības jautājumu skaidro ar vecāku pašizjūtām: “Bieži vecāki jaunāko lolo vairāk, jo liekākie bērni jau ir paaugušies, sāk "spirināties" pretī, bet mazais "eņģelītis" vēl ir tāds, kurš ir pakļāvīgs un mīļš. Vai arī vecāki sāk apjaust savas pieļautās audzināšanas kļūdas ar vecākajiem bērniem un cenšas ar jaunāko būt mīļāki, tad arī bērns ir mīļāks pret vecākiem. Katrā ģimenē ir atšķirīga situācija, nevar viennozīmīgi pateikt, ka ir tā un tikai tā. Ir līdzīgas tendences, kuras atkārtojas dzimtās.”
Speciāliste uzskata, ka lutinātākie lielākoties ir jaunākie bērni, bet var būt arī kāds cits no bērniem.
Vecāku attieksmi nosaka arī tas, ko bērni izraisa savos vecākos, varbūt vecāki kādā no bērniem ierauga savu nerealizēto sapni. Piemēram, viens no bērniem ir talantīgāks par citiem kādā jomā, kurā vecāki nav sevi realizējuši, tad tam bērnam tiek veltīta gan lielāka uzmanība, gan arī lielākas gaidas. Iespējams, kādā no bērniem vecāki saskata kādu savu rakstura īpašību, kā dēļ tieši šis bērns kļūst tuvāks.
Kā izredzētā loma ģimenē ietekmē bērna nākotni?
Izredzētie bērni kādu laiku jūtas ļoti labi, viņiem rodas laba droša piesaiste ar kādu no vecākiem vai vecvecākiem, tā ir pozitīvā daļa mīlētiem un lolotiem bērniem (ja tā nav hiperpiesaiste, no kuras bērni netiek vaļā).
Negatīvais no šīs mīlestības un īpašās lološanas ir bērna attiecības ar pārējiem bērniem ģimenē.
Pārējie bērni var kļūt greizsirdīgi, pat naidīgi pret lolotāko bērnu. “Tas ir pamatoti, jo „mīlulītis” ir saņēmis kaut ko tādu, kas pārējiem ir atņemts vai nav pietiekoši iedots. Tas ietekmē gan izredzētā, gan malā nostumto bērnu sociālpsiholoģisko attīstību. Ja lutināšana ir ļoti izteikta un nav neviena apkārt, kurš arī luteklītim noliek robežas, var veidoties narcistiska personība, kam tālākajā dzīvē būs daudz ievainojumu, tad, kad sapratīs, ka visa pasaule tomēr negriežas tikai ap viņu, “ skaidro Iveta Gēbele.
Otrajā plānā nostumtajiem bērniem var izveidoties nevēlamas un attīstību un izaugsmi nerosinošas rakstura iezīmes, jo bērni var domāt, ka nav jau vispār jēgas censties, tik un tā būs kāds, kurš vienalga būs labāks.
Ne “luteklīšu”, ne atstumto attieksme pret sevi nav veselīga un personības attīstību veicinoša.
Vecvecāku mīlulīši
Psihoterapeites praksē ir redzēti gadījumi, kad tieši vecvecāki ir tie, kuri jaunāko atvasi padara par „mīlulīti”, atstumjot pārējos. Tas rada plaisu starp bērniem, bet šajā situācijā pozitīvi ir tas, ka palīdzēt var vecāki ar savu attieksmi, nevērtējot visus bērnus, bet katrā bērnā izceļot tieši to, kas viņam padodas vislabāk, kur bērns ir visstiprākais un talantīgākais.
Situācijās, kad viens no bērniem vecvecākiem ir mīļāks, Iveta Gēbele vecākiem iesaka rīkoties vērīgi un apdomīgi. Nevajag „mīlulīšiem” atņemt jau esošo mīlestību, ko viņi saņem, bet vajag iedot mīlestību tiem bērniem, kuriem tās no vecvecākiem trūkst. “Piemēram, ja vecāki redz, ka vecvecāki mīl kādu no mazbērniem vairāk, tad nevajag nogriezt viņam ceļu pie vecvecākiem, bet pašiem iedot pārējiem bērniem vairāk, lai nav „mīlestības bada” sajūtas.”
Palīdzības meklēšana
Ja vecāki apzinās situāciju un paši nespēj to risināt, noteikti ir jāmeklē speciālistu palīdzība.
“Ģimenei jāmeklē palīdzība un izeja situācijās, ja greizsirdības emocijas iet pāri robežām, ja ir bieži strīdi un apvainošanās. Tikai speciālists spēs pateikt, vai emocijas ģimenē ir norma vai tā ir novirze no normas, kas pārkāpj robežas, “skaidro psihoterapeite Gunta Andžāne.
“Gimenē, kur dzīvo ar vaļā ausīm un acīm, paši vecāki spēs pateikt, kad attiecībās kas nav labi.”
Speciālisti skaidro, ka vecāki var kļūdīties, uzskatot, ka vienu bērnu mīl vairāk par otru, to izskaidrojot ar vecāku bērnībā piedzīvoto, vecāku pieredzi un audzināšanu, kā arī ar bērnu rīcību.
Bieži vecāki ir neapmierināti un negatīvi vērtē bērna rīcību, bet aplam uzskata, ka šīs emocijas ir pret bērnu.
