„Sekošana Ilonai mani aizveda pie folkloras,” atklāj Gatis.
Savukārt Ilona par pievēršanos folklorai bilst, ka tā ir kāda individuāla sajūta, kas mudinājusi vairāk pievērsties latviskais dzīvesziņai, tradīcijām. Un lai arī Ilona ir etnomūzikas grupas “Tautumeitas” dalībniece, viņa atzīst, ka ar folkloru ir vismazāk saistīta, salīdzinot ar citām grupas dalībniecēm.
Savus lielākos godus – kāzas un vecākā dēla Andža krustabas – viņi svinējuši latviskā garā. Ilona saka, ka arī Augustam, lai arī viņam ir jau divi gadi, grib kārtīgas krustabas sarīkot.
Ar vasaras saulgriežiem, 21.jūniju, Ilonai un Gatim saistās vēl kāds būtisks notikums – tieši šajā dienā Ilona saņēmusi Gata bildinājumu.
„Viss bija vienkārši. Aizbraucām uz Drustiem svinēt Jāņus, dzīvojoties pa turieni, vienā brīdī novedu Ilonu malā, pacienāju ar garšīgām vakariņām, kuras bija gatavojis mans brālis, un izteicu piedāvājumu,” atklāj Gatis.
„Mana pirmā atbilde bija - nē, un viņš ļoti saskuma. Es biju sapratusi, ka uzreiz tajā vasarā jāprecas,” turpina Ilona.
Bet, kad pārpratums noskaidrots, viņa teikusi, lai dod to gredzenu, jo tas iepaticies jau uzreiz. Izrādījās, ka Gatis pats to bija dizainējis - sudraba gredzens ar jumja zīmi.
“Gatis ir vienkārši emulators, viņš dara visu iespējamo, viņš mani nebeidz pārsteigt ar jaunām šķautnēm,” par savu vīru bilst Ilona.
Arī abi puikas, piecgadīgais Andžs un divgadnieks Augusts, bieži ir kopā ar vecākiem dažādos tradicionālās kultūras pasākumos, arī ar mammu viņas kora un grupas “Tautumeitas” mēģinājumos.
“Mēs iesaistām viņus mūsu dzīvē, nevis pakļaujam mūsu dzīvi viņiem, pretējā gadījumā mēs ciestu no tā, ka esam ierobežoti,” atzīst Ilona. Viņa ir gandarīta, ka vismaz pagaidām puikas kopā draudzīgi dzīvojas un neplēšas.
Ilona bilst, ka bērnu audzināšanā vadās pēc sajūtām un sirds, nav tā, ka pēc grāmatas, Gatis atzīst, ka ņem piemēru no saviem vecākiem, “no tā, kā es esmu audzināts, daudz no tā dodu saviem bērniem”.
Andžs jau arī mēģina spēlēt mammas ermoņikas un stāsta, ka gribētu spēlēt bungas un ģitāru, bet mamma cer, ka kāds no dēliem spēlēs vijoli, lai kādreiz varētu veidot ģimenes kapelu un visi muzicēt kopā.
Bieži nedēļas nogalēs abi brāļi dodas pie vecvecākiem uz Mālpili vai Saulkrastiem, jo it sevišķi vasarā Ilonai ir daudz koncertu, bet Gatim kā stjuartam daudz lidojumu.
Jāņos Dzērvju-Tālutu ģimene dosies lauku sētu “Vecdruļļi” Silguldas novadā, kur Guna un Jānis Briži rīko svētku svinības latviskā garā. Tur ir gan danči, gan aplūgošana, gan pliko skrējiens, kas noslēdzas ar peldēšanos dīķī un neatņemama sastāvdaļa ir spēcinoša ugunskura zupa visiem līgotājiem, ko bieži vāra Gatis vai viņa brālis.
Bet "Ģimenes studijas" klausītājiem Gatis atklāj savu Jāņu siera recepti. Viņš stāsta, katru gadu cenšas vismaz vienu mazu ritulīti uztaisīt. Un katru reizi tas ir mazliet eksperiments, kāds sanāks, citreiz mīkstāks, citreiz cietāks. Bet garšīgs ir vienmēr!
Gata Jāņu siera recepte
Sastāvdaļas: 3 l piena (vēlams lauku), 10 olas, 600 g biezpiena, 80 g sviesta, 1 ēdk ķimenes
Pagatavošana: Atdala olu dzeltenumus no baltumiem. Siera gatavošanā tiks izmantoti tikai dzeltenumi, tāpēc jādomā, ko darīt ar olu baltumiem (Gatis pēc tam cep bezē cepumus).
Dzeltenumus saputo. Biezpienu „sairdina” un tad saputotos dzeltenumus iecilā biezpienā. Liek sildīties pienu. Kad piena temperatūra sasniegusi 30-50 grādus, pievieno biezpiena masu. Lēnām karsē un visu laiku maisa, kamēr pienam atdalās sūkalas un izveidojas siera kunkulis. Nedrīkst ļaut pienam uzvārīties un jārēķinās, ka tas ir ilgs un meditatīvs process. Gatis tam veltīja stundu.
Tad ņem marli un nokāš sūkalas, mēģina tās izspiest, cik iespējams. Iemaisa ķimenes. Sasien marli. Kad siers mazliet padzisis, to apsmērē ar sviestu un apbārsta ar sāli. Tā sieram veidosies garšīga garoziņa. Liek zem sloga un ēd jau nākamajā dienā.
