Svinam Pūpolsvētdienu! Mācāmies skaitāmpantus un vārām pūpolu putru!

 

Pūpolsvētdienu jeb Pūpolnīcu latviskās tradīcijās svin nedēļu pirms Lieldienām. Šo svētku galvenais rituāls ir pēršana ar pūpoliem vai īpašām slotiņām, to pavada dažādu skaitāmpantu skaitīšana, novēlot veselību un veiksmi. Arī kristīgā baznīca šajā nedēļas nogalē svin Pūpolsvētdienu jeb Palmu svētdienu.

Pūpolsvētdienas simbols ir pūpols. Pūpols ir apaļš, un apaļš ir simbols veselībai un pārticībai. Pēršanu ar pūpoliem uzskatīja par maģisku rituālu. Pēra ne tikai ar pūpolzariem, kuri bija jāsagatavo iepriekš - naktī pirms saullēkta, bet pēršanai gatavoja arī speciālas slotiņas. Lai slotiņai būtu maģisks spēks, tās veido no deviņiem kokiem: priedes, egles, paegļa, trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem.

Latvijā pēršanu ar pūpoliem sauc dažādi -  par pēršanu, vērbošanu, kulšanu, pūpološanu vai pūpūlāšanu.

Pūpolsvētdienas rītā jāceļas agri (ja guļ ilgi, tad visu gadu būšot lāča miegs) un jāsaper mājnieki ar pūpola zariem vai slotiņām, skaitot skaitāmpantus, kuros vēl veselību, lunkanu un veiklu augumu, skaistumu un pārticību:

  • Slimība ārā, veselība iekšā!
  • Erbo, erbo, apaļš kā pūpols, sarkans kā sīpols, veselība iekšā, slimība ārā.
  • Apaļš kā pūpols! Ruņģītis ruņģots kā pūpols!
  • Virbū, virbū!
  • Virbū, varbū, olas, olas. Olas vidū, pūpolis apkārt!
  • Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
  • Audz apaļš kā pūpols!
  • Apaļš kā pūpols, sarkans kā sīpols! Slimība ārā, veselība iekšā! Virbū, virbū! Dosi olu, dosi olu? Virbū, virbū!
  • Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere!
  • Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars!
  • Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
  • Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
  • Apaļš kā pūpols, vesels kā sīpols  – slimība ārā, veselība iekšā!
  • Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
  • Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
  • Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
  • Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
  • Apaļš kā pūpols, vesels kā pauts!
  • Pūpolī, pūpolī, slimība ārā, veselība iekšā!

Pēršanai ir viens noteikums - ar pūpoliem nedrīkst trāpīt pa kājām, tad tās paliks resnas.

Senāk pēra arī mājlopus, tāpat skaitot skaitāmpantus un vēlot lopiem veselību.

Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta pūpolu putra - ēdiens gatavots no cūkas galvas un zirņiem vai pupām. Zirņi vai pupas ir tradicionāls Pūpolnīcas ēdiens, tāpat putra ar sviesta sauli vidū, miežu un zirņu putra vai apaļa maize. Pūpolsvētdiena ir laiks, kad saimniece bija taupīga, jo Pelnu dienā pannu nolika uz krāsns, taupot visus produktus Lielajai dienai. Tas nozīmēja, ka Pūpolsvētdienā cienasts bija visai pieticīgs, gaidot Lielās dienas svētkus pēc nedēļas.

Pūpolsvētdienā vēroja laiku - kāds laiks Pūpolsvētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Cits ticējums vēsta, ka Pūpolsvētdienā jāstaigā neķemmētiem, ja ķemmēs matus, tad tajos metīsies lielas utis – apaļas kā pūpoli.

Ticējums saka, ka Pūpolsvētdienā nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.

Materiāla sagatavošanā izmantotas grāmatas "Saules gads. Lielā diena", “Latviešu sadzīves tradīcijas un godi”.

Raksta pirmpublikācija 2017.gada aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti