Meteņos sākas pavasara gaidīšanas svētki. Meteņus arī dēvē par pavasara saulgriežiem.
Meteņiem doti dažādi vārdi – tos sauc arī par Vastlāviem, Aizgavēņiem, Lastvāgiem, Skulduriem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Budēļu vakaru, Pīrāgdienu.
Meteņi bija budēļu sagaidīšanas diena vai budēļos ejamā diena (pēc meteņiem budēļos vairs negāja). Meteņos brauca ciemos – jo tālāk brauca, jo garāki lini tīrumos auga. Meteņi bija īpaši arī ar to, ka ciemos varēja braukt bez uzaicinājuma un pieteikšanās, visi ciemiņi bija gaidīti. Linu garumu varēja ietekmēt arī šļūkšana vai braukšana no kalna – jo tālāk aizbrauca, jo garāki lini.
Meteņos bija īsta bērnu diena, jo tieši bērniem daudz notikumu:
Bērniem noteikti bija jābrauc ar ragavām.
Brauca ar ragavām vai ratiem pa ledu – ledū iesaldēja koku, uz tā uzlika ratu, lai griežas, piestiprināja garu kārti. Tad pie kārts sēja ragavas, lai, griežoties pa apli, izvizina lielus un mazus Meteņa bērnus. Šai ierīcei dots skanīgs vārds – lēze.
Vēl kāda īpaša Meteņu izdarība – bērnus liek maisos un met pāri sētai sniega kupenās, lai ganos negulētu.
Lietuvēna izdzīšana no mājas – vakarā visi sanāk kopā, katrs paņem ko žvadzošu, skaņu izraisošu, visi cenšas sataisīt pēc iespējas lielāku troksni, lai aizbaidītu visu slikto un nelabo no mājas.
Meteņa dzīšana – pieaugušie bērniem piesola Meteni parādīt un pīrāgus no gaisa kaisīt. Parasti bērnus saaicināja rijā, sākumā tiešām bērniem meta pīrāgus, bet beigās uzlēja ūdeni. Bērniem no ūdens nevajag vairīties, tad vasarā odi un mušas nekodīs.
Pamēģiniet! Bērniem jādod ēst cūkas šņukurs, tad labi mācēs rakstīt un lasīt.
Pavērojiet! Ja Metenī palāses pil tā, ka gailis var padzerties, tad gaidāms auglīgs gads.
Pavasara gaidīšanas svētkos klāja skaistu galdu un gatavoja īpašus ēdienus.
Raksta pirmpublikācija 2018. gada 10. janvārī.
