Svinam Mārtiņdienu! Griežam kažoku otrādi!

Mārtiņdiena ir laiks starp rudens un ziemas saulgriežiem, kad lauku darbi apdarīti un priekšā garā ziema. Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Krāšņa Mārtiņu svinēšana nozīmē labu nākamo saimniecisko gadu, veiksmi un pārticību.

Mārtiņos kāva gaili, un tas bija saistīts ar pagāniskajiem rituāliem. Vēlākos laikos populārāka kļuva zoss, – uzskata, ka tas aizgūts no vācu tradīcijām.

Par Mārtiņdienas svinēšanu senatnē pagāniskajās tradīcijās K. Šilings no Tirzas 1832. gadā dalījās nostāstos: "Priekš kādiem pāra desmit gadiem Mārtiņu vakaru tā svētīja. Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem, kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili."

Tā gariem ziedoja gaiļa asinis, lai gūtu aizsardzību lopiem. Gaili pagatavoja un cienāja saimi. Viens cienasts tika apēsts kūtī, tā svētot kūti, lopus un saimes ļaudis.

Budēļu laiks

Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu – kad klusais veļu laiks beidzies, var maskoties, dziedāt, dejot, svinēt svētkus.

Ķekatnieki saimniecībai nes svētību un pārticību. Mārtiņbērni budēļu tēva un mātes pavadībā  dodas no sētas uz sētu, dzied, iet rotaļās, joko, mielojas ar dažādiem labumiem, ko sarūpējuši saimnieki.

"Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt," tik praktisku skaidrojumu šai tradīcijai devis E. Lācis no Tirzas.

Budēļu maskas ir simboliskas – lāča, kazas, dzērves, vilka, siena kaudzes, nāves un citos tēlos. Piemēram, ja nāves maskā tērpies ciemiņš ienāk mājā, tas nozīmē, ka tajā mājā neviens nemirs, nāve ir atbaidīta.

  • Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā. /A. Hūpelis, 1781./
  • Mārtiņa vakarā, tad iet vīrieši pa ciemu, kažokus ļaunā pusē apgrieztus apģērbušies un apjozušies ar jostām no salmiem pītām, un arī tāda pate aste pakaļā; viņi tā iet bērnus baidīt, lai pātarus mācās un vecākiem klausa. /No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām." IV, 1852./
  • Mārtiņu veči ir tādi, kas priekš Mārtiņiem tais trīs pirmdienas vakaros ar kažoku ļaunajā pusē, ar žagaru bunti padusē Skultē, Duntē, Ķirbižos, Vecmuižā un laikam vēl citur (arī Kolkā, bet tikai pašā Mārtiņu vakarā) pa mājām apkārt iet, danco un bērnus drusku iebaida. Viņiem pasniedz biezu putru ar gaļu, ko uz krāsns viņiem glabā, lai ķemmē, cik uziet. /A. Bīlenšteins./

Laika vērošana

Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem – tas ir nozīmīgs punkts gadā, tāpēc īpaši zīmīgs laika vērošanai visam nākamajam gadam.

  • Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. /A. W. Hupel, Top. Nachrichten I, 1774./
  • Kad Mārtiņi ir cieti, tad Katrīnas un Andreji ir slapji. /Dienas Lapa, 1890./
  • Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals. /M. Macpāne, Alsunga./
  • Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema. /K. Corbiks, Rembate./
  • Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu. /K. Corbiks, Tukums./
  • Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta. /J. Jansons, Smiltene./
  • Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Veci ļaudis saka, ka tad Katrīna ar Mārtiņu precējoties. /Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./
  • Kad ap Mārtiņiem vēl kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasaras svētkiem būs vēl maz zaļu lapu. /Latvis, 1929, VII/

Nākotnes zīlēšana

Zīlēšana un nākotnes izzināšana ir daudzu latviešu svētku svinēšanas sastāvdaļa. Tur ir daudz jautrības, mistikas un paļāvības uz nākotnes notikumiem.

Īpaša daļa zīlēšanai ir neprecēto meitu centieni izzināt nākotni.

  • Mārtiņu vakarā katra meita nober zemē sauju graudu, ienes istabā gaili un palaiž vaļā, – pie kuras čupiņas tas sāks ēst, tā meita pirmā apprecēsies. /K. Corbiks, Valgunde./
  • Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns. /M. Kalniņa, Vandzene./
  • Mārtiņu vakarā meitas ēd siļķes galvu, kas naktī dos ūdeni dzert, tas meitas brūtgāns. /V. Joāss, Lubāna./

Mārtiņos arī centās noteikt, kāds būs nākamais saimnieciskais gads, cik bagāta raža, kā augs lopi un putni.

  • Ja ap Mārtiņiem treknas zosis, tad nākamā gadā būs bagāta olu raža. /J. Cinovskis, Snēpele./
  • Mārtiņos kaujama zoss, tad mieži labi padodas. /A. Bērziņa, Aloja./

Mārtiņi ir ne tikai pagānu tradīcija, tie nāk arī no kristietības. Kristietībā Mārtiņiem ir divi skaidrojumi – tā ir Tūras bīskapa Mārtiņa (336–397) piemiņas diena un Mārtiņa Lutera dzimšanas diena, tāpēc Mārtiņus svin arī pasaulē.

Izmantoti materiāli no valoda.ailab.lv.

 

Raksta pirmpublikācija LSM.lv 2020. gada 10. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti