Romāna Vanaga sieva Evija Vanaga ir diriģente, koncertmeistare un mūzikas pedagoģe, un abi kopā viņi uzaudzinājuši dvīņu zēnus Kristapu un Edgaru, kas nupat kļuvuši pilngadīgi.
Dēli aizraujas ar basketbolu, taču savulaik arī dziedājuši korī un lolo atmiņas par Dziesmu svētkos pieredzēto. Kāpēc viņus neviens nav sūtījis mūzikas skolā, kā puikas, kam dzīslās rit sports, var iesaistīt arī koru kustībā un kāda ir Vanagu ģimenes šīs vasaras sajūta?
Romāns Vanags uzskata, ka šī vasara ir lieliska, jo īpaši tādēļ, ka ir cerība sagaidīt svētkus tādā formā, kādā tas būs iespējams. Domājot, ka nākotnē būs iespējams svinēt svētkus, kā mums tas ir ierasts.
Evija priecājas, ka svētki notiks un visi, kuri gatavojušies svētkiem, varēs tajos piedalīties pieļaujamajā formā.
“Iegūstam apziņu, ka svētki iespējami visgrūtākajos brīžos,” par svētkiem saka Romāns Vanags. Tāpat ir svarīgs darba noslēgums un rezumējums. Šoreiz svētki būs attālinātāki, bet būs iespējams izrādīt iemācīto repertuāru.
Abi dēli ir dziedājuši skolas korī, vēlāk zēnu korī dziedāja, bet pēc septītās klases izvēle bija sports, jo basketbols ir lielāka sirds lieta par mūziku.
Raksturs, cīņas spars un komandas sajūta ir tas labais, ko dēliem devis sports, uzsver Romāns Vanags.
Ģimenes mājvieta ir Mežaparkā, tā ir vecvectēva celta māja, kur Romānam ir laimējies piedzimt un uzaugt. Vecāki ir satikušies izsūtījumā Sibīrijā.
Par pievēršanos mūzikai Romāns Vanags var pateikties Sibīrijai un vectēvam mācītājam, kuram gan nebija iespējas savus muzikālos sapņus īstenot.
