Īsumā:
- Demogrāfijas uzlabošanā jāmazina ģimenes nabadzība.
- Adopcijas jautājumos ir lielāks atbalsts ģimenei, jāveicina bērnu ātrāka nonākšana ģimenē un sabiedrības izglītošana ārpusģimenes aprūpes jautājumos.
- Medicīnā nākotnē vairāk jārunā par sabiedrības veselību un profilaksi.
- Pusaudžu resursu centram ir labi panākumi darbā ar pusaudžiem, jānodrošina palīdzība pusaudžiem arī reģionos.
- Pirmsskolā zemais atalgojums ir par iemeslu pedagogu trūkumam, cieš izglītības kvalitāte.
- Neskaidrības skolu slēgšanas un apvienošanas politikā.
- Svarīgi kultūras notikumi bērniem skolēniem – “Latvijas skolas soma”, Valmieras vasaras festivāls pusaudžiem un bērniem, kvalitatīvas izrādes.
- Pavērsiena gads vecāku izglītošanā, akcentējot, ka par vecāku kļūst mācoties.
Paraugoties uz aizejošo gadu, raidījumā uzrunā dažādu jomu speciālistus, lai noskaidrotu, kāds tas ir bijis un kādus nospiedumus atstājis visdažādākajās jomās, kas aktuālas raidījumā, - izglītībā, veselībā, kultūrā un arī ģimenes politikā. No tā, kāda ir ārstu pieejamība, cik ieinteresēti ir pedagogi ne tikai mācīt, bet arī saprast mūsu bērnus, ir atkarīga katras ģimenes labsajūta Latvijā.
Demogrāfija
Demogrāfs Ilmārs Mežs demogrāfijas problēmas saista ar nepārdomātu valsts politiku. Jāmazina ģimeņu nabadzība, kas rodas vairāku bērnu dēļ, jo mājsaimniecības ar diviem vai vairākiem bērniem ir visvairāk pakļautas nabadzībai.
Viens no Latvijas demogrāfijas klupšanas akmeņiem ir, ka valdības politika apzināti palielina nabadzības risku. Piemēram, Latvija joprojām apzināti diskriminē māmiņas, kuras ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, jo nemaksā sociālo iemaksu no pilna pabalsta apjoma, līdz ar to būs mazāka pensija. Ir jādomā par bērnudārzu pakalpojumu pieejamību, jārunā par daudzkārt lielāku bērnu pabalstu. Pērnajā gadā demogrāfijas lietu centram ir izdevies izcīnīt budžetā valsts subsīdiju ģimenēm, kurām nepieciešams nopietns mājokļu uzlabojums.
Adopcija
Mamma Lilija Geža kopā ar vīru ir adoptējusi divus bērnus un neslēpj to ne bērniem, ne sabiedrībai, viņa palīdz arī citām ģimenēm, kuras adoptē bērnu. Pirmā adopcija bija pirms četriem gadiem, šo gadu laikā daudz kas ir mainījies, šobrīd ir palīdzība, arī pabalsts bērnam, tas pienākas arī par senāk adoptētu bērnu. Var apmeklēt speciālistus, nodarbības, atbalsta grupas. Izmaiņas ir ļoti nopietnas.
“Kad ej jauno ceļu un mēģini kaut ko, tad vienmēr būs kļūdas.”
Pilnveidojama ir vecāku un sabiedrības informēšana par ārpusģimenes aprūpes formām, nepieciešams vairāk aktivizēt iepazīšanās pasākumu organizēšanu, lai veicinātu bērnu ātrāku nonākšanau ģimenē.
Medicīna
''Gada bērnu ārste 2019'' Dina Krūze pauž, ka 2019. gadu no profesionālā viedokļa raksturotu kā grūtāku. Ir pozitīvi, ka vecāki vairāk interesējas par veselības jautājumiem, bet tas padara ārstu darbu sarežģītāku, jo bieži vecāki ir informāciju par ārstēšanu un veselības jautājumiem saņēmuši internetā vai no draugiem. Neuzticība ārstiem šajā gadā ir augusi, ārstam vairāk laika jāvelta sarunām, vairāk jābūt psihologam, ne ārstam.
Nākotnē vairāk jārunā par sabiedrības veselību, par profilaksi, uzsver Dina Krūze.
Palīdzība pusaudžiem
Bērnu psihoterapeits Nilss Sakss-Konstantinovs vada Pusaudžu resursu centru, kur pusaudžiem palīdzību sniedz garīgās un fiziskās veselības problēmu gadījumā. Šis centrs Latvijā darbojas jau divus gadus. Klientu ir daudz – vairāk nekā 100. Galvenais, lai pēc palīdzības saņemšanas bērns spētu darīt lietas, kuras atbilst vecumam gan skolā, gan ģimenē, lai nedarītu pāri savai fiziskajai un mentālajai veselībai, uzsver psihoterapeits.
Centra mērķis, lai katrs pusaudzis spētu saņemt palīdzību savās grūtībās.
Šobrīd pakalpojumi pieejami Rīgā, ir filiāle Liepājā, bet reģionos nepieciešamas izmaiņas.
Pirmsskolas izglītība
Rīgas 79. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Baiba Bite-Tiļļa šo gadu raksturo kā grūtu un sarežģītu darbinieku trūkuma dēļ, tāpēc var zust darba kvalitāte. Ar kompetenču pieeju iestrādes jau bija iepriekš, pedagogiem jāmācās plānot rotaļu darbību, piedāvājot bērnam izvēli.
“Galvenais, kas nodarbina pirmsskolas iestādes, ir pedagogu trūkums; ja neko nemainīs, tad nākotne ir apdraudēta,”
pauž Rīgas 79. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Baiba Bite-Tiļļa .
Skolu izmaiņas
Žurnāliste Evita Puriņa pēdējā gada izglītības jomas izmaiņas raksturo kā pārmaiņu pilnu un bez labiem rezultātiem un lielas skaidrības. Žurnāliste skaidro, ka jau gadu ir jauna valdība, sākotnēji izglītības ministre solīja saglabāt mazās skolas, gribēja veidot saimes skolas, tagad nostāja mainīta, runā par to, ka mazās skolas ir neefektīvas, tāpēc jādomā par to slēgšanu un apvienošanu.
Pētījumos ir secināts, ka lauku skolu izglītības rezultāti ir zemāki. Vidusskolu jomā jau ir izmaiņas - ir regulējums par valsts finansētu vidusskolas līmeni, ja skolēnu mācību sasniegumi ir zemi, valsts to neapmaksā, bet jaunā ministre uzskata, ka šāds regulējums nav labs.
Kultūras projekti
Režisors Jānis Znotiņš 2019. gadu raksturo kā labu, uzteicot “Latvijas skolas somas” projektu, kur bērni var apmeklēt dažādus pasākumus vai arī mākslinieki dodas uz skolām. Otrs liels notikums bija Valmieras vasaras festivāls pusaudžiem un bērniem. Svarīgi, lai bērniem taptu jaunas izrādes, ar kurām nodarbojas profesionāļi.
Pavērsiena gads vecāku izglītošanā
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības un zinātņu pedagoģiskās inovācijas nodaļas profesore Zanda Rubene uzsver, 2019. gads ir pavērsiena gads Latvijas vecāku pedagoģisko kompetenču veidošanā, jo sabiedrībā esam sākušio domāt, ka arī vecākiem ir jāmācās, ka par vecāku kļūt ir darbs. Eiropas Komisija jau pirms vairākiem gadiem minēja, ka vecākiem jāpilnveido savas prasmes.
Zanda Rubene uzsver, ka ļoti liela interese pērnajā gadā bija par viņas vadīto lekciju kursu digitālās paaudzes audzināšanā. “''Samsung'' skola nākotnei” realizē projektu digitālo prasmju pilnveidošanai visai ģimenei. Novembrī bija pirmā lielā konference vecākiem.
“2019. gads Latvijas vecākiem ir pagrieziena gads, lai kļūtu par gudrākiem vecākiem," uzsver profesore.
