Lote ir enerģiska, zinātkāra suņu meitene, kas nekad nelaidīs garām iespēju iziet pastaigā. Diemžēl vienu no tām Lote atceras ar bailēm – pastaigu, kuras laikā kaimiņu mājas pagalmā sāka šaut salūtu. Lotes saimniece Aiva Blūma atceras, ka viņas mīlule ļoti nobijās, kliedza, rāva saimnieci mājās.
"Paņēmu klēpī, nevarēju nomierināt, pēc tam nākošās reizes, kad gājām ārā, visu laiku baidījās, meklēja, ka tik kaut kur atkal nenotiek kāds šāviena troksnis," stāstīja Lotes saimniece. "Mājās, kad atnāk, suns pazūd, aiziet uz vannas istabu tumšā vietā, vakaros it sevišķi pēc šī te salūta, kad bija, tad viņa nakti pavadīja vannas istabā uz paklājiņa."
Tagad Loti biedē arī citi trokšņi – paklāja dauzīšana sētā, skaņas no tuvumā esošās ostas un pat vējš. Baiļu brīžos Aiva mēģina sunīti nomierināt, bet līdz šim tas nav līdzējis – Lote atsakās iet uz iepriekšējās pastaigas vietu un saimniece spiesta meklēt citu maršrutu.
"Varbūt tas liekas tā savādi, bet es runāju kā ar bērnu, stāstu, tas ir vilciens, tas ir tramvajs, nu nav taču nekā, tas ir vējš ārā, tur kaijas kliedz, nu tad viņa tā kā ieklausās. Citi varianti tā kā man neienāca prātā," atzīst Aiva Blūma.
Tā kā Lote no pilsētas trokšņiem izvairīties nevar, uzvedību var labot tikai ar pieradināšanu un paklausību.
Pirmais, kas jādara - jāturpina staigāt netālu no skaņas avota, kamēr suns vēl nav sācis izrādīt bailes.
Suņu uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs paskaidro, ka attālums var būt divsimt metri, varbūt vairāk līdz skaņas avotam. "Pakāpeniski spēlējoties ar viņu, vai nu barojot viņu no rokas, tuvoties pie tā objekta. Līdzko pamanīsiet, ka viņš nereaģē uz spēlēšanās mantiņu vai barību, bet vairāk pievērš uzmanību tai skaņai un pārslēgt viņu uz sevi nav iespējams, tas nozīmē, ka tā ir robeža, kuru pagaidām nevajag pārkāpt," paskaidro eksperts.
Saimniekam jāvēro, cik droši suns jūtas un vajadzības gadījumā no trokšņa jāattālinās, turpinot ar suni spēlēties. Mantiņa labi palīdz uzmanības novēršanai – ja suns koncentrējas uz bumbiņu, bailes paliek fonā.
"Ar viņu nevajag sākt spēlēties un barot, sākot no brīža, kad viņa sāka baidīties, pirms tam vajadzētu to darīt. Ja viņa sāka baidīties un tas pievērš jūsu pastiprinātu uzmanību, tad viņa to izmantos turpmāk. Viņai varbūt nebūs bailes, bet tas būs paņēmiens, ka var pievērst saimnieka uzmanību," uzsver Čipuštanovs.
Bet, ko darīt, ja suns ceļ paniku un savu mīļo mantiņu vispār ignorē?
"Ja tas skaņas avots nav pārāk tuvu un ja pārvarēt tās bailes ir iespējams, labāk turpat palikt, nekādā gadījumā nereaģēt ar bēgšanu projām, lai viņai nebūtu parādīts, ka no šīs nepatīkamās situācijas vienkārši var aizbēgt," piebilst eksperts.
Arī runāšana Lotei īsti nepalīdzēs.
Suns saimnieka centienus viņu nomierināt uztvers tikai kā stimulu baidīties arī turpmāk, tādēļ suņa baiļu izpausmes būtu jāignorē. Suns jāslavē un jāapbalvo tikai tad, kad tas uzvedas pareizi – nebaidās.
"Tā ir visizplatītākā kļūdā tāpēc, ka suns sāks baidīties un mēs viņu paņemsim klēpī vai paglaudīsim, tu nebaidies, viss kārtībā, tādā veidā mēs viņu apbalvosim par to, ka viņa sāka baidīties," norāda Čipuštanovs. "Ja suns sāka baidīties, tobrīd pats labākais veids ir ignorēšana, vienkārši nepamanīt suņu bailes un iet prom no tās zonas, nebēgt, nekādas skriešanas nedrīkst būt, vienkārši mierīgi aiziet prom no tās vietas, kur viņš sāka baidīties, un tad turpināt ar viņu komunicēt."
Papildus pieradināšanai nepieciešama arī paklausība. Lote jau ir apmeklējusi dažas suņu skolas nodarbības – bet, lai būtu rezultāts, tas jāturpina darīt regulāri. Tikai tad Lote sapratīs, ka saimniece tomēr ir Aiva.
"Vajag tieši izmantot šo situāciju un iet tajā [skaņas] virzienā, bet, protams, tik tālu, cik viņa ir spējīga tobrīd pārvarēt savas bailes. Lai viņa nāk ar domu, ka jūs tur viņu pabarosiet ar kaut ko garšīgu vai paspēlēties. Spēlēšanās ļoti palīdz šajos gadījumos."
