Tētis un "Brain games" spēļu izstrādes projektu vadītājs Jānis Grunte uzsvēra, ka galda spēles ir labs veids, kā pavadīt kopā laiku.
Spēļu prieks ir aktuāls arī tēta un spēļu izstrādātāja Kristapa Auzāna ģimenē: "Mēs gaidām svētkus un domājam – būs piparkūkas, eglīte un laiks spēlēt spēles."
"Spēles ir labs laiks, lai apstātos un saprastu, kā bērni mainījušies," pauda vietnes "Uzvedība.lv" veidotāja Līga Bērziņa.
Spēles kā brīvā laika pavadīšanas veids katru gadu kļūst populārākas, tur palīdzēja arī kovida laiks. Tendence ir ņemt jaunas spēles, ģimenēs jau ir spēļu kolekcijas, tās papildina, skaidroja Grunte.
Esošajām spēlēm mūsdienās tiek meklēti digitālie papildinājumi – ierunāti stāsti, video, QR kodi un citi pielikumi, skaidroja Auzāns.
"Kādreiz vecāki domāja, ka spēles ir bērniem, tagad daudzas ģimenes ir atklājušas kopā būšanas burvību.
Man nav pretenziju, ka bērni spēlē datorspēles, es aicinu arī vecākus spēlēt datorspēles, tas uzlabos kontaktu ar bērniem. Ierīces ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Mēs mācām bērniem lietot ierīces jēgpilni,"
pieredzē dalījās Bērziņa.
Ja bērni uzskaitītu vecāku pavadīto laiku viedierīcēs, rezultāti nebūtu iepriecinoši,
domā Bērziņa.
Bērziņa trauksmainiem bērniem un pieaugušajiem neiesaka spēles, kur uzvarētāju nosaka, piemēram, metot kauliņu. Labāk spēlēt sadarbības spēles, tā ir vieglāk iemācīties zaudēt.
Grunte uz spēlēm skatās pēc satura un formas. Jēgpilnas izvēles ir laba forma, saturs ne visās spēlēs ir būtisks. Modernākie un labākie spēļu dizaineri mēģina sakombinēt labu tēmu un formu.
Tāpat spēlētājiem ir ieteicama mentāla fleksibilitāte – ja netiek galā ar spēles noteikumiem, tad izdomā savus noteikumus, ja spēlē tā ir iespējams.
Gruntes ieteikums spēlētājiem – ar spēles noteikumiem vismaz vienam spēlētājam jāiepazīstas pirms spēlēšanas, ne tad, kad spēli jau sāk.
"Es aicinātu vecākus vairāk domāt nevis par sacensību spēlēm, bet spēlēm, kas vairāk akcentē procesu,"
aicina Bērziņa.
Ja kāds spēlē šmaucas, tad procesu var vadīt vai uz to reaģēt. Ar bērniem par to jārunā.
