Kādu ietekmi stress atstāj uz bērnu veselību un kā tomēr saglabāt līdzsvaru un mieru steidzīgajā ikdienā, skaidro Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”. Raidījumā piedalās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore, Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope, RSU Psihosomatikas klīnikas ārste Lelde Smilte un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Olga Ļubina.
Vasarā stress, iespējams, ir mazāks nekā pārējā laikā, tomēr tieši tāpēc vasara ir īstais laiks domāt par to, kā saglabāt līdzsvaru un mieru steidzīgajā un stresa pilnajā dienu ritējumā.
Stress ir reakcija uz nezināmām situācijām. Tas ir process, kas attīsta un vienlaikus grauj cilvēku.
Stress mūs attīsta un virza, jo stresa situācijās veicam darbības, lai uzlabotu un izmainītu situāciju. Bez distresa nevar iztikt, dzīve ir stress, tā nav problēma, tikai jāatdala sliktais stress no labā.
Distress ir jebkuras emocijas, kuras ir par daudz. Arī patīkamas emocijas pārāk lielā intensitātē var radīt distresu.
Viens un tas pats kairinātājs var izsaukt dažādas emocijas, bet viena reize var būt tāda, kad nevar vairs izturēt. Cilvēkam jāsaprot, cik daudz var izturēt. Grūti pateikt, kādi kairinātāji var būt dienā. Labs miegs, sabalansēts ēdiens, fiziskās aktivitātes, kaķa paijāšana vai jebkas cits var palīdzēt mazināt stresu. Ja cilvēks nevar iemācīties, kā mazināt stresu, jāmeklē palīdzība.
Bērniem stresa rezultātā bieži ir miega traucējumi, baiļu sajūta, urinēšanas problēma, aizcietējumi, atteikšanās no konkrētiem produktiem, konflikti ar draugiem un daudzas citas reakcijas. Biežāk stresu piedzīvo bērni, no kuriem vecāki grib pārāk daudz – pulciņi, nodarbības, sports. Bieži ārstu praksē nākas saskarties ar nelaimīgiem bērniem, no kuriem vecāki grib pārāk daudz vai liek bērnam darīt to, ko pats bērns nevēlas, piemēram, spēlēt klavieres četras stundas dienā. Jāpievērš uzmanība izmaiņām bērna uzvedībā un rīcībā. Pirmā pazīme, kura liecina par bērna stresu, ir miega traucējumi.
Pareizākā recepte stresa mazināšanai - no kaut kā atteikties. Ja to neprot, tad jāmeklē ārsta psihoterapeita palīdzība. Tas attiecas gan uz bērnu, gan pieaugušo.
Stress skar visu ģimeni, kopā strādājot, jāmeklē cēlonis, kas stresu rada. Bieži stresu rada ikdienišķas situācijas, kuras grūti pamanīt. Svarīgi ir attīstīt spēju pazīt stresa situāciju, īpaši tas attiecas uz mazākiem bērniem, kuri paši nevar un nemāk par to runāt. Piemēram, mazu bērnu aizved uz bērnudārzu, kur mazais jūtas slikti, bet nevar to izstāstīt.
Visvienkāršākais veids stresa mazināšanai ir saruna ar tuviniekiem, patīkama saruna, bez aizrādījumiem un “zāģēšanas”. Jāatceras, ka viss, kas ar mums notiek, ir dzīve, rīt būs savādāk un labāk.
Bērni psihoterapijā bieži savu stresu samazina spēlējoties, dziedot, dejojot. Noteikti palīdz laimes terapija, jāmeklē laime un prieks. Katram tas ir kas cits, tikai jāmeklē īstā recepte, tas palīdz dzīvot laimīgāk.
