Profesors Guntis Zemītis (pasniedz starpkultūru komunikāciju, jaunībā piederējis hipiju subkultūrai) uzskata, ka dažādās jauniešu izpausmes ir vientulība un arī identitātes meklējumi. Nacionālā identitāte vairs nav tik vērtība, kā kādreiz, bet “niša tukša nepaliek, subkultūra ir tā alternatīva, kur var aiziet.”
Skolēni uzskata, ka ir jāatdala subkultūras ārējo izpausme - stils - no dzīvesstila, uzskatot, ka tur ir atšķirība.
Reizēm pusaudži ir atstumti savā vidē, vecāki nav tik bagāti, lai izturētu konkurenci pēc zīmola precēm, subkultūra piedāvā alternatīvu. Guntis Zemītis pauž, ka tā jaunietis “var skatīties ar nicinājumu uz pārējiem un būt līderis savā vidē.”
Subkultūra ir patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma, kas izveidojas kā pretnostatījums sabiedrības valdošajai kultūrai.
Ja jūsu meita nokrāso zilus matus un neiecietīgi atbild, tad cēloņi jāmeklē citur – konflikts ar klasesbiedriem, bailes par sevi, nedrošība, pārliecības trūkums.
Zemītis uzskata, ka šādas pārmaiņas bieži ir derīgas, jo ļauj jaunietim pasargāt sevi.
Ja mūsdienu sabiedrībā nav kas kārtībā, ja jaunieši jūtas atstumti un vīlušies, tad meklē subkultūras.
“Jo mēs kategoriskāk pret to iestājamies, jo mēs šim konfliktam pieberam ogles, var jau būt, ka pats jaunietis arī to vēlas. Visi vēlas būt saprasti,” pauž Guntis Zemītis.
Saprast savu bērnu var, pārzinot subkultūru un to galvenās vērtības.
