Ikvienam no mums ir svarīgi atrast kādu vietu, kur pabūt vienam. Vienatne īpaši nozīmīga ir intravertiem bērniem. Bērna dzīvē daudz nosaka pieaugušie, tāpēc ir nepieciešama vieta, kura ir bērna pasaule, kur var iegūt kontroles sajūtu par savu dzīvi, pauž grāmatu "Kas notiek bērnudārzā" un "Sakārto māju, sakārto prātu" autore Dana Gulbe.
Viestura Silenieka dēlam tagad ir 11 gadi, ideja par štābiņu radās senāk, būvēja pusgadu. Lielākā vērtība, ka, taisot štābiņu, bērns iemācās daudz jaunu prasmju. Ja nepieciešama palīdzība, to sniedz vecāki.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docents Egons Bērziņš, kurš iepazina un vērtēja Bieriņu apkaimes pagalmos esošos štābiņus, saka, ka gribētu redzēt arhitektūras fakultātes studentu vidū jauniešus, kuri bērnībā ir taisījuši štābiņus.
Tētis Pēteris Grūbe arī dzīvo Bieriņu apkaimē un veidojis mājiņu savai meitai. Ideja tapa, kad bērnam bija gads, konstrukcija ir viegli pārbūvējama, jo veidota no paletēm.
Teju katram bērnam bērnībā ir bijis štābiņš. Daudziem bērniem tie ir bijuši pat vairāki. Tā ir iespēja būvēt savu sapņu māju pēc sava plāna, savām iecerēm no saimniecībā pieejamiem materiāliem. Daudziem tā ir dziņa mācīties plānot būvi, zāģēt, naglot, skrūvēt, krāsot un stiprināt. Tā ir iespēja padomāt par dizainu, aprīkojumu un dažādām tehnoloģijām. Štābiņš nekad nav gatavs – tas mainās līdz ar bērna attīstību, tas tiek uzlabots, pilnveidots, tajā mainās spēļmantu klāsts atbilstoši vecumam. Noteicošais nav štābiņa izskats, varenība, dārgums, bet gan emocijas un darbs, kādu bērns ir ielicis savā sapņu mājā. Nav labāka vai sliktāka štābiņa, jo štābiņš atspoguļo bērna iztēli un pasaules uzskatu, kuru realizē no pieejamiem materiāliem, raksta ieceres (konkursa) "Bērnu štābiņi Rīgas pilsētas Bieriņu apkaimē" idejas autors un īstenotājs Viesturs Silenieks.
Kādi ir štābiņi Bieriņu apkaimē un arī smelties idejas, kā būvēt štābiņus, var smelties elektroniskā katalogā.
