Sports spītīgajiem un mērķtiecīgajiem jeb kas jāzina nākamo kārtslēcēju vecākiem

Kārtslēkšana – viena no vieglatlētikas disciplīnām, kurā arī Latvijas sportisti ir spējuši sevi pierādīt lielos sporta forumos. Cerības uz panākumiem, dalību olimpiskajās spēlēs ir arī daudzu bērnu sapnis. Vairāk par to, kad sākt treniņus šajā disciplīnā un kādas ir iespējas nākamajiem kārtslēcējiem, LSM.lv atklāj Latvijas kārtslēcējs un nu jau arī kārtslēkšanas treneris Mareks Ārents.

LSM.lv publicē rakstu sēriju, kurā apskata dažādus sporta veidus, vētī iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.

 

ĪSUMĀ:

  • Treniņus kārtslēkšanā var sākt no septiņu gadu vecuma.
  • Liela nozīme sportista psiholoģiskajām īpašībām.
  • Kārtslēkšana ir sports, kas attīsta spēju pārvarēt bailes, tikai jāiemācās pareizi krist.
  • Kārtis maksā, sākot no 600 eiro.
  • Treniņu izmaksas atkarīgas no topošā sportista mērķiem.
  • Lielākā problēma – trūkst kārtslēkšanas treneru.

 

Pasaules rekordists treniņus sāka trīs gadu vecumā

Ja agrāk uzskatīja, ka nodarboties ar kārtslēkšanu var tikai no 13–14 gadu vecuma, tad šobrīd tendence ir sākt arvien jaunākā vecumā.

“Mierīgi var sākt arī septiņu gadu vecumā, tad treniņi ir vairāk kā spēle un vispārējā fiziskā sagatavotība. Kārtslēkšana ir tehniski ļoti sarežģīta disciplīna, tāpēc es uzskatu – jo agrāk topošais sportists pierod pie kārts, skriet ar to, izmantot kārti lēcienam, jo labāk,” uzskata Ārents.

Ja ir jau kādi pamati citos sporta veidos – vislabāk vieglatlētikā vai sporta vingrošanā, bet der arī citi sporta veidi, tad meitenēm vajadzētu sākt pirmos treniņus līdz 15 gadu vecumam, bet puišiem līdz 13.

“Protams, cilvēki ir dažādi un kāds var sākt pat 21 gada vecumā un gūt panākumus, kā piemēram, amerikāniete Džena Šūra, kura pirmo treniņu aizvadīja tieši šādā vecumā un vēlāk kļuva par olimpisko čempioni. Pašreizējais pasaules rekordists Mondo Duplantis, vecāku atbalstīts, lēkt sāka jau trīs gadu vecumā,” pauž treneris

 

Jābūt spītīgam un jāspēj nepadoties

Nākamajiem kārtslēcējiem ir jāpiemīt virknei īpašību – kā visās vieglatlētikas disciplīnās, svarīgs ir ātrums, atsperīgums, lokanība, arī relatīvais spēks – jāspēj pievilkties, atspiesties, izpildīt dažādus vingrošanas elementus.

“Tas viss, protams, ir trenējams, un kārtslēkšana no citām disciplīnām atšķiras ar to, ka ļoti liela nozīme ir arī psiholoģiskajām īpašībām – mentālajai noturībai, pašsavaldībai, drosmei un arī sava veida spītībai – var nesanākt 30 lēcieni treniņos, bet ir jābūt spītībai nepadoties un turpināt, kamēr sanāks, vai arī nepadoties tikai tāpēc, ka uz rokas ir tulzna. Sportists var būt ātrākais un spēcīgākais sacensībās, bet neuzvarēt, ja nemainīs kārti uz cietāku vai baidīsies no augstāk uzliktas latiņas,” pauž Ārents.

“Kārtslēkšana ir ekstrēms sporta veids, ir pamatoti baidīties, tomēr tāpēc mēs trenējamies, lai visi elementi kļūtu pierastāki un lēciena izpildījums drošāks. Es kā treneris cenšos, lai treniņu process ir pēc iespējas drošs, un nelieku audzēkņiem darīt to, uz ko viņi vēl nav gatavi. Jo vairāk lēcienu sportists ikdienā izpilda treniņos, jo viņš pārliecinātāks; pārliecība savukārt ļauj bailes nostumt otrā plānā un pārvarēt tās,” piebilst treneris.  

Sportisti attīsta spēju pārvarēt bailes

Kārtslēkšana attīstīs ātrumu, lokanību, relatīvo un absolūto spēku, arī izturību. Kārtslēkšanas treniņi ir tik daudzveidīgi un vispusīgi, ka tos var pielīdzināt daudzcīņai. Kārtslēcējiem jābūt ne tikai stiprām kājām, bet arī rokām, pleciem, ļoti stiprai muguras un vēderpreses muskulatūrai. Sportisti iegūst vispusīgi attīstītu un nostiprinātu muskulatūru. Īpašs pluss ir kārtslēkšanas psiholoģiskā puse – sportisti attīsta spēju pārvarēt bailes, būt drosmīgiem, spēju sacensties, gan uzvarēt, gan zaudēt un pārvarēt šķēršļus.

“Es pēc iespējas vairāk treniņus gada griezumā aizvadu ārā – mežos, smiltīs. Ja ārā ir +8 grādi, tad dažādus fiziskās sagatvotības treniņus var aizvadīt pie dabas, audzēkņi norūdās, arī kājām saudzīgākas ir sūnas vai smiltis nekā segums manēžā vai stadionā,” uzsver Ārents.

 

Tulznas un muguras sāpes

Ikviena sporta veida ēnas puses ir iespējamās traumas, arī kārtslēkšana nav izņēmums. “Neviens vēl nav iemācījies lēkt bez tulznām uz plaukstām, tās gan rodas arvien retāk, kad nostiprina satvērienu,” atklāj treneris.

Kārtslēkšanas pirmajos gados gandrīz visiem sportistiem var būt kādu reizi muguras sāpes, kamēr sportists iemācās pareizu atspēriena pozīciju un nostabilizē ieskrējienu. Par laimi, šīs problēmas visbiežāk nav nopietnas un var ārstēt ar korsetes muskulatūras nostiprināšanu.

“Pie kārtslēcējiem pat vēršas citu disciplīnu pārstāvji ar ieteikumiem korsetes muskulatūras stiprināšanai, jo šai lietai mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību, un pēc pāris gadu treniņiem var redzēt, kā audzēkņiem uzlabojas stāja, gaita. Var teikt, ka sporta veids ir asimetrisks, jo atsperamies ar vienu kāju tūkstošiem reižu, tāpēc es cenšos balansēt treniņus, lai neveidotos asimetrija,” norāda Ārents.

Mācoties lēkt, var gadīties kritieni, lai gan tie nav tik bieži, kā cilvēki mēdz domāt. Bet tie ir gandrīz nepieciešami, tie rada pieredzi, un krist arī ir jāiemācās. “Gan no savas, gan citu treneru pieredzes varu teikt, ka bērni atnāk uz treniņiem un patiešām ir jāmāca viņiem pareizi nokrist, nelikt zem sevis saliektu kāju vai rokas, bērni vienkārši nav bērnībā tik aktīvi kā agrāk, noteikta veida pieredzes izpaliek. Mums ļoti svarīgs ir spēcīgs satvēriens. Mans treneris varēja noteikt piemērotību treniņiem, apskatot, cik reizes bērns var pievilkties, bet tagad jāpriecājas, ja bērns var nokarāties taisnās rokās pie stieņa 10 sekundes. No psiholoģiskās puses, protams, tas ir individuāls sporta veids, tomēr trenējamies grupā. Sacensībās kārtslēcēji sektorā var pavadīt pat trīs stundas, kārtslēcēji ir vieni no draudzīgakajiem vieglatlētiem, sacensībās konkurenti, bet draudzēties ārpus sektora tas netraucē. Galu galā galvenā sacensība patiesībā notiek ar sevi pašu un latiņu,” pauž treneris.

 

Dārgākais ekipējumā – kārts

Kārstlēkšanā liela nozīme ir ekipējumam. “Nepieciešamas kārtis, skriešanas apavi, naglenes, sporta tērps. Visdārgākais, protams, ir kārtis – viena kārts maksā 600–1300 eiro. Sportistam augot un attīstoties, var nākties gadā nomainīt pat 10 kārtis. Man ir diezgan liela kolekcija ar kārtīm, un ar tām arī mani audzēkņi lec, ik pa laikam pa kādai kārtij nopērk vecāki vai pilsēta, ko sportists pārstāv, bet, ja kāds atnāks trenēties rīt, tad kārtis tuvākos 2–3 gadus pirkt nevajadzēs,” savu pieredzi atklāj Ārents.

Kārtis ir arī ilgtermiņa ieguldījums, ja par tām pareizi rūpējas. “Es pats joprojām treniņos izmantoju ap 30 gadus vecu kārti, tā joprojām pilda savu funkciju,” neslēpj kārtslēcējs un treneris.  

 

Izmaksas atkarīgas no mērķiem un treniņu intensitātes

Ekipējums nav vienīgās izmaksas, ar kurām nākamo kārtslēcēju vecākiem jārēķinās. Dārgāk, protams, ir privātā klubā. “Es trenēju privāti, man nav tik liela grupa, cik nepieciešama sporta skolā, līdz ar to varu pievērst uzmanību katram audzēknim, cik vajadzīgs. Kārtslēkšanā bez tā nevar, tā ir tehniski sarežģīta disciplīna, kur nedrīkst atstāt kādu no audzēkņiem sektorā lecot, bet ar citiem aiziet uz trenažieru zāli, arī tehniskie treniņi var ieilgt līdz trim stundām. Izdevumi ir atkarīgi no audzēkņa mērķiem – ja trenējas uz augstu rezultātu, tad treniņi vairāk/ilgāki, izmaksas pieaug. Ja trenējas brīvā laika pavadīšanai un vienkārši savam priekam, treniņi būs īsāki un nedaudz mazāk. Izmaksas var būt no 150–500 eiro mēnesī,” stāsta Ārents.

 

Papildus izdevumi rodas par izbraukumiem uz sacensībām, nometnēm

“Jāpiemin, ka ir arī iespējas kā citiem vieglatlētiem ar noteiktiem rezultātiem "nopelnīt" apmaksātas mācības Amerikas augstskolās, apceļot pasauli un iegūt draugus visā pasaulē. Ar augstiem rezultātiem, protams, nāk dažādas iespējas. Uzskatu, ka kārtslēkšana ir ļoti pateicīga disciplīna, jo var lēkt visdažādāko augumu sportisti; ja kāds nav sprinteris no dabas, tad ir iespējas to kompensēt ar citu elementu attīstīšanu. Cits varbūt nebūs fiziski spēcīgākais, bet uzvarēs ar savu psiholoģisko noturību un drosmi,” uzskata treneris, aicinot nākt uz izmēģinājuma treniņiem kārtslēkšanā.

Treniņu iespējas infrastruktūras ziņā Latvijā kopumā ir labas, ar kārti var lēkt ziemā manēžās Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā, Valmierā, Murjāņu Sporta ģimnazijā, Ogrē būvē jaunu manēžu. Protams, Rīgā vajadzēja būt vismaz divām manēžām un esošā varēja būt mūsdienīgāka. Āra stadionos lēkšanas iespējas ir labas Ogrē, Valmierā, Rēzeknē, Jelgavā, Jēkabpilī, Ventspilī.

''Mani audzēkņi un es pats lecu savā piemājas sektorā Saulkrastos, ko pats uzbūvēju, arī tas ir variants. Problēma Latvijā nav tik daudz infrastruktūra, cik treneri. Pašlaik esmu vienīgais aktīvais specializēti kārtslēkšanas treneris, trenē arī citi treneri, protams, daudzcīņniekus un citus interesentus, tomēr arī šeit viss atduras pret kārtīm, trenera rīcībā tomēr jābūt labam komplektam ar kārtīm,  tās atšķiras ne tikai pēc garuma, bet arī cietības. Treneris var trenēt pēc labākās sirdsapziņas, bet bez kārtīm vai tikai ar vienu divām tālu netiks,” problēmas atklāj Ārents.

UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU

Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta

Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).

Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās (Izglītības likuma 17. pants).

Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1. pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam, un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .

IZM 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).

Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai.

Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt