Sports, kas attīsta ātrumu un komandas garu. Kas jāzina topošo florbolistu vecākiem

Florbola iekļaušana olimpiādē ir tikai laika jautājums. Turklāt Latvijas florbolisti ir guvuši starptautisku atzinību, tādēļ interese par šo sporta veidu pieaug. Kā izrādās, florbols ir gana plaši pieejams Latvijā, un vecākiem nav problēmu sūtīt savas atvases trenēties tieši šajā sporta veidā. Vairāk par iespējām trenēties florbolā stāsta treneris un Latvijas Florbola savienības Jaunatnes komitejas vadītājs Ivo Solomahins.

LSM.lv publicē rakstu sēriju, kurā apskata dažādus sporta veidus, vētī iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.

 

ĪSUMĀ:

  • Sacensības jau notiek U-8 vecuma grupā.
  • Sākot treniņus agrā vecumā, fiziskās īpašības var uztrenēt.
  • Treneru uzdevums sagatavot dzīvei, nevis izaudzināt tikai olimpiskos čempionus.
  • Florbols – asimetrisks sporta veids.
  • Sākotnēji pietiek ar treniņtērpu – tāpat kā skolas nodarbībās.
  • Jo tuvāk Rīgai, jo treniņi dārgāki.
  • Florbols pieejams teju visā Latvijā.

Vislabāk sākt sešu septiņu gadu vecumā

Labākais laiks, kad bērnu mudināt sākt trenēties florbolā, ir sešu līdz septiņu gadu vecumā, LSM.lv norāda Ivo Solomahins. Latvijas čempionāts sākas jau U-8 vecuma grupā.

Pateikt, kurš ir pēdējais brīdis, – tas ir individuāls jautājums. Ir ļoti talantīgi jaunieši, kas var uzsākt treniņus arī 14 gadu vecumā, bet ieteicamais vecums varētu būt 12–13 gadi, kad bērns vēl spēj tikt līdzi saviem komandas biedriem.

Jābūt komandas garam

Ir virkne īpašību, kuras lieti noderēs florbolā. Pirmkārt, ir jābūt vēlmei trenēties, un ir jāmāk darboties komandā, nevis būt individuālistam. Solomahins arī min tādas īpašības kā ''ātra galva'', miers, līdzsvarotība un centība. Bet pats galvenais tomēr ir komandas gars, uzticība un spēja dalīties. Nebūt tādam, kurš gaida uzslavas tikai sev.

Ja runā par fiziskajām īpašībām, tad svarīga ir kustību koordinācija, ātrums, ašums, izturība. Taču, kā uzsver treneris, ja bērns treniņus uzsāk jau sešu septiņu gadu vecumā, tad šīs īpašības tiek attīstītas un pie tā tiek strādāts.

Attīsta disciplīnu un mērķtiecību

Ne visi bērni, kas uzsāk treniņus florbolā, kļūs par olimpiskajiem čempioniem. “Mūsu kā treneru darbs ir sagatavot dzīvei, nevis visus izaudzināt par olimpiskajiem čempioniem,” pauž treneris. Pats galvenais, ko iedod treniņi florbolā, ir disciplīna, spēja darboties komandā un mērķtiecība.

Ja runā par fiziskajām īpašībām, tad florbola treniņi palīdz attīstīt kustību koordināciju, ātrumu, reakciju, atlētismu un izturību.

Mežģītas potītes – florbolistu ikdiena

Florbols ir balstīts uz skriešanu un asām kustībām. Tādēļ mežģītas potītes ir salīdzinoši bieži sastopamas traumas. Taču, kā norāda Solomahins, pēdējā laikā treneri pastiprināti strādā pie fiziskās sagatavotības un lokanības, tādēļ šīs traumas vairs nav tik bieži sastopamas kā iepriekš.

Tāpat florbolā var tikt traumēti ceļi – krusteniskās saites, meniski, var būt arī muguras traumas, taču bērniem tas nav raksturīgi – šīs traumas biežāk sastopamas laikā, kad sākas pieaugušo sports.

Līdzīgi kā teniss un hokejs, florbols ir asimetrisks sporta veids – viens plecs var būt augstāks, otrs zemāks. Bet, ja treneris ir zinošs, tad pie tā var strādāt, un tas vairs nav tik izteikti novērojams.

Pieaugot interesei par sporta viedu, jāpērk sava nūja

Sākotnēji, lai sāktu trenēties florbolā, nepieciešams sporta tērps un apavi – nodarbības notiek iekštelpās. Būtībā tas pats, kas nepieciešams skolas sporta nodarbībās. Sākotnēji bērniem, kas tikai uzsāk treniņus, skola vai klubs nodrošina nūju.

Taču tas ir līdz brīdim, kamēr bērns saprot, ka vēlas turpināt ar šo sportu nodarboties un kaldināt meistarību, trenējoties arī mājas apstākļos. Tad tiek runāts ar vecākiem par savas nūjas iegādi. Florbola nūja maksā sākot no 25 eiro līdz apmēram 40 eiro.

Inventārs gan nav vienīgās izmaksas, ar kurām vecākiem būs jāsaskaras. Ne mazsvarīgs faktors ir sporta nodarbību izmaksas. Solomahins zina stāstīt, ka reģionos sporta skolās gada maksa ir ap 20 eiro. Turklāt šajā cenā iekļauta arī forma.

Cita situācija ir Rīgā un ap galvaspilsētu, kā arī atkarīgs, vai bērns trenējas sporta skolā, vai arī tas ir sporta klubs. Sporta klubos izmaksas vidēji lēšamas 20–50 eiro mēnesī.

Florbola pieejamības ģeogrāfija turpina palielināties

Florbols ir gana demokrātisks sporta veids ne tikai finanšu ziņā, bet arī ir gana plaši pieejams visā Latvijā. Treneris gan pasmējās, ka piedomājot varētu nosaukt divas vietas Latvijā, kur florbols nav pieejams. Bet reāli teju vai visā Latvijā ir kāda bērnu komanda šajā sporta veidā.

Pie tā lielu darbu pielikusi arī Florbola savienība, dodoties, piemēram, uz bērnunamiem, kā arī dažādās akcijās dāvinot florbola inventāru. Regulāri notiek arī semināri, treneri pilnveidojas. Kā norāda Solomahins, florbola ģeogrāfiskā Latvijas karte paliek aizvien plašāka.

UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU

Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta

Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).

Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās (Izglītības likuma 17. pants).

Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1. pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam, un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .

IZM 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).

Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai.

Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt