Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ģimenes studija

Ziemassvētku gaidīšanas tradīcijas un kā vēlmes savienot ar reālajām iespējām svētku laikā

Ģimenes studija

Speciālo mācību līdzekļu pieejamība Latvijā neredzīgiem un nedzirdīgiem bērniem

Jaunie sportisti treniņu ierobežojumu dēļ izvēlas mācīties un trenēties ārzemēs

Sporta skolas direktors: Pilnvērtīgu treniņu trūkums bērniem atstās ilgtermiņa sekas

Situācijā, kad pandēmijas laika ierobežojumu dēļ nav skaidrības, kad Latvijā būs iespējams nepārtraukts un kvalitatīvs treniņu process, daudzi talantīgi bērni izvēlas turpināt treniņus citur pasaulē. Latvijas sporta treneri ir satraukti, ka šī laika ierobežojumi bērnu sporta jomā tālākā nākotnē atstās negatīvu nospiedumu, atgūt zaudēto būs ļoti sarežģīti, LR raidījumā "Ģimenes studija" pauž sporta jomu pārstāvji.

"Pamazām atgriežas treniņa procesos uz ledus, bērni no 12 gadu vecuma var trenēties. Ar skolas testu var iet trenēties, bet neskaidrība, cik ilgi tā būs, tāpēc izlemts trenēties ārā. Sacensības mazajiem līdz 12 gadiem nav atļautas," situāciju raksturo hokeja kluba „BHC 37” vadītāja Baiba Reidzāne.

Paveicies, ka ir āra laukums, trešā sezona ar ierobežotiem treniņiem, līdzīgi situāciju komentē Jelgavas Ledus sporta skolas direktors Aivars Zeltiņš.

Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss  uzsver, ka lielākais izaicinājums ir tas, ka bērni nevar trenēties, nevar treniņa grafiku sakārtot tā, lai ir izaugsme, citādi sanāk sporta pulciņš.

Pēdējo trīs sezonu treniņi nav uzskatāmi par pilnvērtīgiem. “Šī laika sekas redzēsim pēc vairākiem gadiem, tas atstās arī sekas uz bērnu fizisko sagatavotību. Noteikumi mainās ļoti ātri, ir lēmumu neskaidrības kopumā,” pauž Zeltiņš.

Lielākais izaicinājums ir bērnos uzturēt interesi strādāt, jo – cik ilgi var mācīties zoomā un trenēties bez sacensībām. Nākotnē būs problēmas, pērn iesācēju grupā no ierastajiem 30 bija 15, šogad tikai seši. Cieš bērni, uzsver Reidzāne.

Atbirums ir no bērniem, kas darbojas sociālajās programmās, kur bērni apvieno dažādas skolas un pulciņus. No talantiem nav liels atbirums, situāciju komentē Cipruss.

Sabiedrība kopumā būs zaudētāja, ja nebūs pilnvērtīgi treniņu procesi. Atgūt zaudēto būs ļoti sarežģīti.

Reidzāne uzsver, ka nekur pasaulē sporta nodarbības nav tik ļoti pārtraukts, kā tas ir pie mums. Valstis meklē dažādus risinājumus.

Baibas Reidzānes dēlam ir 13 gadi, viņu uzaicināja Šveices klubs, kurš meklēja spēlētājus. Sadzīvi bērniem organizē klubs, ir atrasta viesu ģimene, kura uzrauga bērnus.

Gunas Bērzkalnas 13 gadus vecais dēls ir ASV, pandēmija piespieda izvēlēties pieņemt šo lēmumu. Aizbrauca trīs puiši no Latvijas. Ģimene lēmumu pieņēma četru dienu laikā. Bērni mācās ASV skolā, sākums bijis sarežģītāks, bet tagad jau ir labāk. Hokeja klubs, skola un dzīvošana ir apmaksāta.

Zeltiņš pauž, ka ir tā, ka profesionālajā darbā pienāk laiks, kad jāmaina vide, bet bieži tagad vecums ir pārāk agrīns. Ir daudz aspektu, kuri jāvērtē katrā individuālajā gadījumā. Situācija kopumā ir satraucoša.

Visā Latvijā kopumā ir 2500 licencētu sportistu, šogad līdz 200 bērni ir aizbraukuši no Latvijas.

Cipruss savu bērnu nesūtītu nekur, “jo neliels daudzums kļūst par profesionāliem sportistiem. 99% bērniem sports ir hobijs. 11 gadu vecumā es nestāstītu bērnam, ka viņš būs profesionāls sportists. Ja nekoncentrējamies uz izglītību, tā ir problēma.”

Lielāku bērnu braukšana uz dažādām sporta skolām ir atbalstāmāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti