Par spēļu un rotaļu nozīmi bērna attīstībā saruna Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”, skaidrojot, kāpēc bērniem ir tik svarīgi ļauj fantazēt, izpausties un spēlēties. Sarunā par spēļu nozīmi audzināšanas procesā piedalās Egils Grasmanis - galda spēļu izdevniecības “Brain Games” vadītājs un īpašnieks, režisore Paula Pļavniece, psiholoģe un sociālā uzņēmēja Anna Kašina.
Egils Grasmanis uzskata, ka spēle ir tas, ko var piedzīvot kopīgi ar citiem, ieslīgt fantāziju pasaulē, izjust emocijas, kas ikdienā grūtāk sasniedzamas. Ja vecāki velta laiku bērnam, tad spēle ir viens no veidiem, kā atrast ciešāku kontaktu un kopīgu valodu. Spēle ir satuvinošs process.
Galda spēles šobrīd ir populāras, jo tās ir burvīgs rīks, kad visi var sanākt kopā un piedzīvot ko interesantu.
Režisores Paulas Pļavnieces pieredze rāda, ka spēle ir iztēle, dauzīšanās un teātris. Īpaši svarīgi tas ir bērniem – dauzīšanās ar lietām, padarot to par aizraujošu spēli. Vecākiem jāatceras, ar ko paši savā bērnībā aizrāvās, tas labāk palīdzēs izprast bērnus. Bērniem ir arī interesanti vērot, ka pieaugušie dara to, kas patīk bērniem.
Anna Kašina uzsver, ka spēle vecākiem ar maziem bērniem ir ikdiena. Bērni ir dažādi, dažiem patīk spēlēties vienatnē, citi bērni vēlas spēlēties kopā ar bērniem vai pieaugušajiem. Katram bērnam katrā dzīves momentā ir kāda spēle, kuru nepieciešams apgūt. Piemēram, mazam bērnam patīk spēlēties ar rokām un kājām, ir vecums, kad bērnam patīk spēlēt spēli ar pazudušajiem objektiem, slēpties.
Vecākiem ir jāiedrošina sevi izmēģināt jaunas spēles, piedzīvot spēļu azartu, spēle ir labs iemesls, lai vecāki var sarunāties ar bērnu par bērnam svarīgām lietām.
Spēļu tradīcijas ģimenē jāsāk ar pavisam vienkāršām un viegli saprotamām spēlēm.
Ir svarīgi atrast katram bērnam un viņa vecumam atbilstīgu spēli, bērni vienmēr ir gatavi spēlēties, pieaugušie ne vienmēr.
Ja bērns pārāk pārdzīvo zaudējumu, labāk ir atrast citu spēli, tomēr piedzīvot zaudējumu arī ir labi, tā ir laba mācība. Ir daudz ļaunāk, ja vecāki piekāpsies spēlē, protams, daudz nosaka situācija. Bērnu var slavēt ne tikai par uzvaru, bet arī par pašu spēles procesu, teikt to, kā spēles laikā jūtas, mācīt izbaudīt spēles procesu.
Māksla ir izbaudīt spēles procesu un tā gaitu, uzvara nav galvenais.
Spēles ir dažādas, un to radīšanas process arī ir dažāds. Bērnam ir ieteicams dot spēles karkasu, piemēram, pasaku sižetam vai kāršu spēlei, tad bērns izdomā pašu spēli, izbaudot sajūtu, ka rada ko jaunu.
Spēle ir darba instruments un veids, kā iemācīt daudz ko jaunu.
Spēle ir arī materiāls, kas aktivizē dzinuli veidot stāstījumu, pasaku, sižetu. Galda spēles var vecākiem palīdzēt aizsākt sarunu par aktuāliem jautājumiem, par problēmām, kuras grūti risināt.
Jāatceras, ka spēles palīdz ne tikai bērnam, arī pieaugušajiem tās ir nepieciešamas.
