Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Brīdina par ekrānierīču kaitīgumu maziem bērniem

Speciālistus uztrauc mazuļu atkarība no ekrānierīcēm

Mazuļi knapi iemācījušies rāpot, vēl neprot runāt, bet prot lietot ekrānierīces. Tā nav prasme nav, par kuru būtu jāpriecājas. Centra “Dardedze” veiktā vecāku aptauja parādījusi, ka 73% bērnu vecumā līdz 3 gadiem lieto ekrānierīces un to dara pat līdz trim stundām dienā. Bet piektdaļa pusaudžu tās lieto vairāk par piecām stundām dienā.

Speciālisti saka – bērna attīstībai līdz pirmsskolas vecumam ekrānierīces nav vajadzīgas. Bet mazuļiem līdz divu gadu vecumam tās ir pat kaitīgas.  

Agnese ir mamma trīs bērniem. Vecākajiem bērniem zīdaiņa vecumā ekrānierīces, ieskaitot televizoru, nebija pieejamas nemaz. Un arī tagad, kad lielākie paaugušies, viņas ģimenē to izmantošana ir ierobežota. Ir reizes, kad drīkst, taču vecāki izvēlas, ko bērniem skatīties, un stingri iebilst pret nekontrolētu saturu internetā. Taču lielākais izaicinājums ir būt ciemos, kur viss ir atļauts.

“Es ļoti ierobežoju pie ekrāna pavadīto laiku – cenšos ļoti ierobežot, bet ir draugu vecāki, ir ciemošanās, un tur ir viss forši, jo tur ir dators pieejams, ir televizors, un beigu beigās tu paliec viens tas sliktais,” saka Agnese.

Agneses novērojumi par to, ka tādu kā viņa nav daudz, sakrīt ar centra “Dardedze” veiktās aptaujas rezultātiem. Vecumā līdz 3 gadiem ekrānierīces lieto 73% bērnu, to skaitā pat zīdaiņi. Mazuļiem ekrāns tiek piedāvāts no vienas līdz trim stundām dienā.

“Protams, ka tā nav bērna izvēle, tas nozīmē, ka vecāks to ļauj, dod un atbalsta. Jautājums par to, vai tā ir bijusi vecāku izsvērta izvēle, vai vecāks to ir izvērtējis, kad sākt un vai tiešām vajag sākt,” norāda centra “Dardedze” pārstāve Anda Avena.

Speciālisti norāda – bērnam līdz 2 gadu vecumam ekrānierīces ir kaitīgas, tā sauktajām attīstošajām filmiņām šādā vecumā nav izglītojoša efekta. Arī pārējiem bērniem līdz skolas vecumam ekrānierīces nav ieteicamas.

“Visnepiemērotākais un bīstamākais vecums ir pirmie divi trīs gadi, principā viss pirmskolas vecums,” brīdina neiroloģe Sandra Vestermane.

“Bet tieši pirmie divi trīs gadi ir vecums, kad smadzenes aug un attīstās visstraujāk un viņām ir jāapgūst ļoti daudz prasmju un iemaņu, ko var apgūt tikai šajā vecumā,” skaidro neiroloģe.

Vestermane norāda - bērns pirmajos dzīves gados iemācās tikai to, ko pats pieredz realitātē. Vecumā līdz trīs gadiem bērna smadzenēs visintensīvāk attīstās uztveres, valodas, kustību prasmes, kā arī stresa apstrādes, sevis nomierināšanas, impulsu kontroles un empātijas spējas.

Psiholoģe Daina Dziļuma, strādājot ar problēmsituācijām, neizslēdz, ka uzvedības problēmas skolas vecumā varētu būt sekas pārmērīgai ekrānierīču lietošanai agrīnā bērnībā.

“Bērnu, kuriem ir grūtāk koncentrēties, augstāka impulsivitāte, grūtības saskarsmē ar vienaudžiem, kļūst vairāk. Skolotāji saka, ka klasē agrāk bija viens divi tādi bērni, bet šobrīd viņu ir vairāk, un vairākiem bērniem ir problēmas attiecībās,” stāsta Dziļuma.

Centra “Dardedze” aptauja parāda, ka bērniem pieaugot, būtiski pieaug arī pie ekrāna pavadītais laiks. Pusaudžu vecumā nepilna piektdaļa bērnu ekrānierīces izmanto vairāk nekā piecas stundas dienā. Psihologi iesaka vecākiem vērot bērnu uzvedību un nepieļaut, ka ekrānierīces kļūst par vienīgo, kas spēj bērnu aizraut. Tāpat arī pašiem jārāda piemērs, jo bērns vēro un atkārto.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti