Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” izskan mammas pieredzes stāsts – viņas bērns mācās klasē, kurā ir agresīva meitene, viņa fiziski ietekmē dēlu un citus skolēnus. Ne skolas pedagogiem, ne klases bērnu vecākiem, iesaistot dažādus resursus, nav izdevies situāciju izmainīt.
Situācijas, kad ir liela bērna agresija, nav retums, gadījumu skaits pieaug strauji. Viens no aspektiem, kas ietekmējis bērnu uzvedību, ir kovida laiks, bet arī pirms kovida viss nebija brīnišķīgi. Arī bērnu vecums, kas šādi rīkojas, kļūst “jaunāks”.
Ir liels bērnu skaits ar nekontrolētām dusmu lēkmēm sākumskolā un pat pirmsskolā,
pauž Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Gulbe.
Svarīgi, ka izglītības iestādes darbinieki patur prātā: izglītības iestādēm nav jāatrisina situācijas vienām, ir jāuzrunā atbildīgās iestādes, sākot ar sociālo dienestu.
“Bērnam ir pretdabiski uzvesties slikti, ja viņš jūtas labi,”
uzsver Gulbe. Sociālajam dienestam jāizvērtē situācija un riski, tad jāpulcē speciālistu resursi.
Svarīga ir saruna ar pašu bērnu, tad ar vecākiem. Kopīgas skolas sapulces neko nedod, katra situācija ir citādi risināma. Cēlonis meklējams bērna veselības stāvoklī un vecāku gaidās pret bērnu, liecina Rīgas Juglas vidusskolas direktores Helēnas Vilkostas pieredze.
Latvijas Skolu psihologu asociācijas valdes locekle, Rīgas Lietuviešu vidusskolas un Rīgas 25. vidusskolas psiholoģe Sanita Paula iesaka novērot konfliktējošo bērnu visas dienas garumā, lai secinātu, kurā brīdī bērns ar sevi netiek galā, lai saprastu, kas ierosina vai veicina bērna uzvedības maiņas, secinātu, kas ir bērna destruktīvās uzvedības palaidējmehānisms.
Ja skola ar problēmas risināšanu netiek galā, tad izglītības pārvalde pieslēdzas procesam.
Izglītības pārvalde bieži darbojas kā mediators, kurš palīdz uz situāciju paskatīties ar neitrālāku skatu.
Skola var vērsties pie izglītības pārvaldes un lūgt asistenta palīdzību, iesaka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Atbalsta nodaļas galvenā speciāliste eksperte, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Iveta Grāvīte.
