“Jebkuram domājošam pārim ir grūti domāt par ģimenes pieaugumu šajā krīzes situācija," vērtē demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš norāda, ka dzimstības rādītāji noteikti samazināsies un šī nav Latvijai unikāla situācija, bet globāla.
Ilmārs Mežs jau minējis "Ģimenes studijā" iepriekš, ka Latvijā ir salīdzinoši zemi dzimstības rādītāji un viens no būtiskākajiem iemesliem tam – katra bērna ienākšana ģimenē samazina tās ienākumus.
"Šis apstāklis ir saasinājies Covid-19 krīzes laikā," atzīst Mežs. "Ja tiek palīdzēts abstraktam vidējam Latvijas iedzīvotājam, tiklīdz šim iedzīvotājam ir apgādībā bērni, šī palīdzība ir nesalīdzināmi mazāka."
Arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa atzīst, ka dzimstības līkne varētu iet uz leju, un min divus iemeslus.
"Šis laiks ir lejupejošā līknē un lielākoties tāpēc, ka bija dzimstību veicinošā politika un Latvijā arvien pieaug tendence, ka bērni ir plānoti," norāda Aivita Putniņa.
Tāpat viņa min, ka ģimenes varētu šī brīža ekonomiskās grūtības projicēt uz priekšu.
"Šiem visiem faktoriem sakrītot, vismaz plānoto bērnu tendence šajā situācijā varētu nepieaugt," uzskata Putniņa.
Pārresoru koordinācijas centra ekspertu sadarbības platformas Demogrāfisko lietu centrs koordinatore Nita Jirgensone arī atzīst, ka dzimstības līkne tuvākajā laikā nebūs pozitīva un apdomīgie vecāki pārdomās, vai ģimenē varētu ienākt bērniņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka krīze parādīja to, ka neesam gatavi domāt par to, ka ir mājsaimniecības, kurās ir bērni. Viņš salīdzina ar 2008. gada krīzi, kur arī noteica atbalstu vienai personai, nevērtējot, vai viņas apgādībā ir bērni. Arī šoreiz viņš min, ka tieši ģimenēm ar bērniem samazinājušies ienākumi. Kā piemēru viņš min, ja pabalstu 700 eiro apmērā saņem viens cilvēks, viņš var iztikt. Ja šo pabalstu saņem sieviete ar diviem bērniem, kuras ienākumi pirms tam bijuši, piemēram, 1600 eiro, tas jādala ar trīs.
Organizācijas “mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa atklāj, ka organizācijas veiktā vecāku aptauja rāda, ka daudzas ģimenes šo arkārtas situācijas laiku vērtē pozitīvi. Tas, ka nav visur jāskrien un jāpaspēj, stresu ģimenēs ir mazinājis. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka ģimenēs, kur bijušas grūtības jau iepriekš, stress ir pieaudzis.
