Latvijā 12 gadu veciem bērniem ir vidēji 3,4 bojāti, blombēti vai izrauti pastāvīgie zobi. Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap 1 vai pat mazāks. Daži vecāki bērnus pie zobārsta atved tikai tad, kad bērns jau sūdzas par zobu sāpēm. Tas ir krietni par vēlu, jo nav vairs iespējams izvairīties no zobu plombēšanas, kas ilgtermiņā nozīmē aizvien lielāku zoba audu zaudēšanu un pat zoba kļūšanu par nedzīvu. Par to, kā mainīt situāciju, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes asociētā profesore Egita Senakola.
Profesore ir pārliecināta, ka bērnu slikto mutes veselības stāvokli un garās rindas pie zobārsta būtu iespējams mazināt, ja valsts mērogā vairāk līdzekļu tiktu novirzīti ilgtermiņa izglītojošām programmām un kampaņām par mutes higiēnu un regulārām vizītēm pie zobārstniecības speciālistiem.
Profesore Egita Senakola uzskata, ka
vecāki pārāk pavirši attiecas pret bērnu zobu tīrīšanu, turklāt nekontrolē cukura patēriņu bērnu uzturā.
Vecāku pieļautās kļūdas bērnu zobu kopšanā
Daļa vecāku paši neprot pareizi tīrīt zobus un dara to neregulāri, tāpēc nav iemācījuši to arī saviem bērniem, turklāt vecāki ne vienmēr pārtīra bērnu zobus. Tas būtu jādara līdz pat 8-10 gadu vecumam, lietojot fluorīdus saturošu zobu pastu, jo Latvijā zems fluorīdu saturs dzeramajā ūdenī. Fluorīdi palīdz zobu augšanas procesā, novērš zobu bojāšanos, kā arī aizsargā zobu emalju no aplikuma un cukuriem, kurus bērni lieto par daudz.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobu higiēniste Anda Mironova skaidro, kāpēc vecākiem bērnu zobi jāpārtīra un norāda, kā to darīt: “Bērniem līdz aptuveni 9 gadu vecumam (zēniem pat nedaudz ilgāk) vēl nav pietiekami labi attīstīta sīkā pirkstu muskulatūra. Kaut arī bērni jau no mazām dienām mācās tīrīt zobus pašu spēkiem, līdz brīdim, kad prasme tiek pilnībā apgūta, vecākiem ir jāasistē un tādējādi jānodrošina kvalitāte. Svarīgi ir, lai bērns redz arī vecākus tīrām zobus, jo viens no spēcīgiem dzinuļiem ir vecāku atdarināšana.
Lai kvalitatīvi pārtīrītu bērna zobus, vecākiem jāņem bērns klēpī vai jāstāv bērnam no mugurpuses, tādējādi labāk redzot un ērtāk piekļūstot bērna zobiem.
Sākumā jāiztīra abu žokļu košļājamās virsmas, izdarot turpu-šurpu kustības, tad jānotīra visas ārējās zobu virsmas, arī izdarot turpu-šurpu kustības, zobu birstīti pieliekot pie zobiem un smaganas slīpi - 45 grādu leņķī, līdzīgi arī iekšējās virsmas. Katrā vietā jāveic 10 kustības.
Brīdis, kad bērns sāks raiti rakstīt vai spēs sasiet kurpju šņores, vecākiem ir zīme, ka zobu tīrīšanas iemaņas jau varētu būt labas.”
Vecāku novēlotas rīcības sekas
Daži vecāki bērnus pie zobārsta atved tikai tad, kad bērns jau sūdzas par zobu sāpēm. Tas ir krietni par vēlu, jo nav vairs iespējams izvairīties no zobu plombēšanas, kas ilgtermiņā nozīmē aizvien lielāku zoba audu zaudēšanu un pat zoba kļūšanu par nedzīvu.
Zobārsts un zobu higiēnists ir jāapmeklē arī profilaktiski, turklāt bērniem reizi gadā (7, 11 un 12 gadu vecumā – 2 reizes gadā) ir pieejama bezmaksas vizīte pie zobu higiēnista, kuru noteikti vajadzētu izmantot.
Esam pieraduši cīnīties ar sekām, proti slīcēju glābšanu, taču vecākiem būtu vairāk uzmanības jāpievērš zobu bojāšanās cēloņiem un profilaksei jeb, simboliski izsakoties, jāiemāca cilvēkiem peldēt.
Vecāki bērnu zobu veselības problēmās mēdz vainot rindas pie zobārsta, speciālisti uzsver, ka
zobi nebojājas tāpēc, ka nevar tikt pie zobārsta. Tie bojājas, jo netiek ievērota regulāra mutes higiēna.
Biežāk uzdotie jautājumi par bērnu mutes dobumu veselību:
Ja bojājums tiek atklāts laicīgi, vai iespējams kariesu izārstēt bez urbšanas?
Ja bojājums ir zoba emaljas virspusē, ar regulāru tīrīšanu, izmantojot fluorīdus saturošas zobu pastas, kariesu ir iespējams apturēt. Pēc jaunākajām vadlīnijām šādos gadījumos zobs netiek urbts, bet novērots un pārklāts ar fluorīdus saturošu laku. Arī gadījumos, ja caurums ir lielāks, tomēr jāgaida rinda pie zobārsta, svarīgi bojāto zobu maksimāli kārtīgi tīrīt. Tas neļauj kariesam attīstīties tālāk! Latvijā ļoti maz tiek pielietoti silanti kariesa profilaksē.
Kāda veida atsāpināšana parasti tiek izmantota bērniem?
Bērniem bieži tiek izmantota virsmas anestēzija, kad uz gļotādas tiek uzsmērēta sāpes mazinoša smērīte. Ja caurums ir lielāks, tiek lietota klasiskā anestēzija jeb špricīte. Reizēm vecāki izvēlas sedāciju ar slāpekļa oksīdu jeb smieklu gāzi. Sedācijas laikā bērns ar speciālas deguna maskas palīdzību elpo šo nomierinošo gāzi, un vienlaicīgi tiek veikta zobu labošana.
Ir vecāki, kuri vēlas labot bērnu zobus vispārējā anestēzijā. Profesore uzskata, ka šādai praksei būtu jābūt kaut kam ārkārtējam, taču diemžēl vispārējās anestēzijas izmantošana kļūst aizvien biežāka. Iemesls tam ir vai nu ļoti ielaistas zobu problēmas, vai arī nepārvaramas bailes no zobārsta, kurām iemesls, protams, ir iepriekšēja negatīva pieredze. Vecākiem, kuru bērniem ir paredzētas vai ir bijušas zobu ārstēšanas vispārējā anestēzijā, būtu jāiziet apmācība, lai viņi izprastu savu lomu mutes veselības veicināšanā.
Kā bērnu zobu kariess ietekmē bērnu vispārējo veselību nākotnē?
Laba mutes veselība bērnu vecumā saistāma ar pareizu sejas formas un sakodiena veidošanos. Ja piena zobi agrīni tiek zaudēti, bērns nespēj košļāt cietu barību, sejas muskuļi netiek pareizi noslogoti, un tas tiešā veidā ietekmē kaulu augšanu.
Svarīgi atzīmēt, ka kariesa riska faktori ir arī vairāku vispārējo saslimšanu riska faktori. Tātad, ja bērnam nepareiza uztura dēļ izveidojies zobu kariess, pastāv risks, ka vēlāk var attīstīsies arī citas saslimšanas, piemēram, aptaukošanās, kardiovaskulāras saslimšanas, cukura diabēts un endokrīnās sistēmas saslimšanas.
Zemāk attīstītās sabiedrībās piena zobu kariess tiek uzskatīts par normu. Diemžēl arī Latvijā tas tiek uzskatīts par normu, un vecāki sūdzas nevis par to, ka bērniem slikta mutes veselība, bet gan par to, ka nevar laicīgi saņemt ārstniecības pakalpojumus.
Profesore aicina ikvienu vecāku sev godīgi pajautāt: „Vai esmu pietiekoši un agrīni rūpējies par sava bērna mutes veselību?”
Profesionāļi ir gatavi palīdzēt, tomēr laba mutes veselība tomēr ir vecāku atbildība.
Aicina Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes pieteikties Rīgas domes Labklājības departamenta organizētajām bezmaksas nodarbībām bērniem par zobu veselību un veselīgu uzturu, kuras vada sertificēti uztura speciālisti un zobu higiēnisti, kuri ikdienā strādā ar bērniem “Vesels ēdis! Veselu zobu ABC!” sūtot pieteikumu uz e-pastu [email protected].
