Pēdējo nedēļu laikā pieaug to klašu skaits, kurās bērni mācās attālināti. Pagājušajā pirmdienā piektā daļa pamatizglītības klašu mācījās attālināti. Ir neliels klašu skaits, kur tikai daļa bērnu mācās attālināti. 22 izglītības iestādes šobrīd strādā attālināti. Pieaug to klašu skaits, kuri mācās tikai attālināti, samazinās to skaits, kur daļa mācās klātienē, daļa attālināti, situāciju raksturo iglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
Rīcības varianti, ja bērnam ir kontaktpersonas statuss:
- Ja ir kontaktpersonas statuss, bērns ir karantīnā – 10 dienas mājā, 11. dienā atgriežas skolā (vakcinētie), nevakcinētie var atgriezties pēc 14 dienām.
- Kontaktpersona septiņas dienas katru dienu taisa testu, tad nav jābūt karantīnā, var nākt uz skolu.
- Pēc septiņām dienām mājās veic laboratorijas testu, tad astotajā dienā var nākt uz skolu.
Skolas vairāk pieņem lēmumus visu klasi laist attālinātās mācībās. Veiksmīgi, ka katra skola var pieņemt savu lēmumu, atbilstoši esošai situācijai, ņemot vērā saslimušo un karantīnā esošo bērnu skaitu, skolotāju skaitu. Katrs skolas direktors pieņem lēmumu sadarbībā ar pašvaldību. MK noteikumi nosaka – ja nevar nodrošināt klātienes mācību procesu, tad direktors pieņem lēmumu par attālinātām mācībām.
Situācija, nodrošinājums un pieredze katrai skolai atšķiras. Tukuma Valsts ģimnāzijā cenšas maksimāli izvairīties no kombinētajām mācībām, jo tad ir sliktāka mācību kvalitāte. Hibrīdrežīmā sākas daudzas problēmas. Ir problēma ar testiem, to trūkst, tāpēc izvēlas attālinātas mācības. Hibrīdrežīma modelī darba metodes un formas klātienes un attālinātajā darbā atšķiras, ir daudzas mācību formas, kuras hibrīdrežīmā nevar realizēt. Gan sagatavojot, gan vadot hibrīdstundas, ir nepieciešams liels ieguldījums, tas nav risinājums ilgtermiņā, situāciju ar mācību formu izvēli raksturo Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters.
Skolotājam, vadot klātienes aktivitātes, jau diezgan daudz jāgatavojas, vēl vairāk jāgatavojas, ja liek klāt digitālās metodes, uzsver Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe, izglītības zinātnes doktorante Edīte Sarva, kura pēta attālināto mācīšanu.
Uzņēmuma „Lielvārds” Digitālās transformācijas projektu vadītājs Kristaps Auzāns uzsver, ka joprojām skolotāju uztveram kā zināšanu nesēju, bet mūsdienās skolotājs vairāk ir mācību procesa vadītājs un koordinators, tā ir ļoti liela papildu slodze. Skolotājiem nepieciešamas labas ierīces un jādomā, kur un kā tās vislabāk izmantot. Attālināto mācību laikā skolotāji ir ļoti daudz mācījušies. ASV attālinātajām mācībām vienlaicīgi izmanto trīs četrus tehnoloģiju rīkus, ne vairāk.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
