Ģimenes studija

Prom no Rīgas, lai produktīvāk strādātu un radītu savu zīmolu. Stāsta Lepu ģimene

Ģimenes studija

Pagrūstīties un pakaustīties jeb cīkstēšanās puikām ir pieņemama izpausme

Atļautas mācības ārtelpās: kā tās noritēs; reģistrēta pirmā brīvdabas skola

Skolotājs: Ārtelpu nodarbību galvenais mērķis ir socializēšanās, tajās nevar realizēt visu mācību vielu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Formālajā un neformālajā izglītībā no 22. marta atļautas mācības ārtelpās, ne visas skolas tam ir gatavas. Pedagogi uzskata, ka visu mācību vielas apguvi tā nevar organizēt, jo nav pietiekami daudz mācību materiālu šādai izglītības formai. Mācības ārā pasaulē nav jaunums, arī Latvijas izglītības iestāžu reģistrā ir reģistrēta pirmā brīvdabas skola, kurā dienas lielāko daļu bērni pavadīs ārā, ārā notiek arī mācību nodarbības.

Ir sperts pirmais solis, lai atvērtu brīvdabas skolu, ko padarīt pieejamu bērniem un vecākiem. Pašreiz apzina vecākus, kurus uzrunājusi brīvdabas pedagoģijas ideja, ļaujot bērniem lielāko dienas daļu pavadīt ārā, ar skolas ideju iepazīstina tās veidotāja Lelde Žuka.

Plānots, ka pirmsskolā ārā bērni strādā visu rīta cēlienu, arī brokastis ēd ārā. Katram vecuma posmam ir aktivitātes un dienas darbu plāns. Pusdienas ēd siltās iekštelpās, tad ir dienas atpūta – gulēšana, grāmatu lasīšana. Paēd launagu un dodas ārā. Vecākiem ir jānodrošina bērniem laikapstākļiem atbilstīgi apģērbi.

Skolā daļu laiku pavada ārā eksperimentos, novērojumos, pastaigās, pārgājienos. Daļu laika pavadīs iekštelpā, pētot dažādus materiālus, apgūstot mācību programmu.

Laika pavadīšana iekštelpās vai ārtelpās būs atkarīga no laikapstākļiem, skolas darbību raksturo Lelde Žuka.

Angļu valodas skolotāja, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes  dabaszinību metodikas pasniedzēja Anita Ieriķe sadarbojusies ar Zviedrijas skolotājiem brīvdabas pedagoģijas jautājumā. Zviedrijā ir sena vēsture brīvdabas pedagoģijai.

Pirmais, kas šādai izglītībai nepieciešams, – ļoti liels materiālais nodrošinājums darbam ārā, tāpat ļoti profesionāli pedagogi.

Liels akcents šādā pedagoģijā likts uz bērnu drošību, lai bērni paši ir spējīgi uzņemties risku, bet skolotāji vērotu un pieskatītu, lai bērni darbojas droši. Tāpat jāseko līdzi, lai bērns apgūtu nepieciešamo mācību programmu.

Jūrmalas Alternatīvās skolas skolotāja Liene Jankovska dalās ar skolas pieredzi – dabā bērni dodas, integrējot dažādus mācību priekšmetus āra nodarbībās. Dodoties āra mācībās, būtiski ir apģērbs, jo ārā dodas dažādos laika apstākļos. Arī lietainās un sniegotās dienās var pētīt dabu. Mācību vielas apguvei nepieciešamās lietas sagatavo skola.

Āra nodarbībai ir bērnam skaidri noteikumi un robežas dabā.

Komentājot iespēju no 22. marta mācības skolās organizēt ārā, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktora vietnieks, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu centra vadītājs Kaspars Antonevičs uzsver, ka āra nodarbības skolotājiem nav ikdiena. Pedagogam nav vienkārši sagatavot āra nodarbības, tā ir papildu slodze.

Šobrīd būtu jānosauc viens – primārais mērķis, kāpēc organizēt āra nodarbības. Šobrīd tā ir socializēšanās.

Vairāk vajag izvarīties no skatījuma, ka āra nodarbībās būtu jārealizē visa mācību viela, uzsver Antonevičs.

Tagad tiek uzskaitīti dažādi  iebildumi āra nodarbību organizēšanai. Anita Ieriķe uzskata, ka iebildes ir tāpēc, ka ir jāpierod pie āra nodarbībām, jāsaprot, ka situācijas skolās ir dažādas. Nav gatavas recptes, kā organizēt āra nodarbības. Protams, lielās pilsētas skolās tas nav vienkārši darāms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti