Pedagogi novērojuši, ka skolēni savā starpā aizvien vairāk sazinās angļu valodā, un atzīst, ka tas ietekmē arī mācību procesu. Arī centralizēto eksāmenu dati liecina, ka latviešu valodas rezultāti ir par 17% zemāki nekā angļu valodā.
Jelgavas centra pamatskolas skolniece Marta stāstīja: "Mums klasē ir kādi četri bērni, kuri visu laiku, 24/7, sarunājas angliski gan latviešu valodas stundās, gan gaiteņos."
Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Inga Strode skaidroja: "Viennozīmīgi traucē arī ikdienas darbos, dažādos pārbaudes darbos, esejās. Bērni raksta angliskās konstrukcijas, viņi ļoti bieži man pajautā – kā tas ir latviski. Vārdu aptrūkst pašam savā vārdu krājumā."
Paši skolēni norāda, ka informācija ir vieglāk pieejama nevis latviešu valodā, bet gan angļu valodā. Esot vidē, kur arī mediji lielākoties ir svešvalodā, grūtāk arī izteikties savā dzimtajā valodā.
Jelgavas Tehnikuma skolnieks Rūdolfs sacīja: "Es teiktu – periodiski [lietojam], bet es neteiktu, ka tā ir slikta lieta, (..) ka mēs mākam angļu valodu. Mēs varam papildus izteikt savas zināšanas. Ar latviešu valodu – nav īsti tā, ka aizmirstas, bet ne tik bieži vairs izmantojam."
Savukārt skolnieks Miks norādīja: "Tieši tā, dažas lietas nevar paskaidrot ar latviešu valodu, bet var ar angļu valodas palīdzību."
Vēl skolotāji akcentē jaunu mācību grāmatu neesamību tieši latviešu valodā.
Babītes vidusskolas angļu valodas un latviešu valodas skolotāja Madara Oškalne skaidroja: "Latviešu valodā kā mācību priekšmetā ir ļoti akūts materiālu trūkums. Tādu mūsdienīgu, laikmetīgu, jauniešiem aktuālu materiālu trūkums, ar ko es arī šobrīd saskaros, veidojot stundas astotajai klasei... Tur ir, ar ko pacīnīties šajā jautājumā."
Tikmēr Latviešu valodas aģentūra ir jauna pētījuma uzsākšanas stadijā, lai noskaidrotu jauniešu attieksmi pret latviešu un angļu valodu, un kas ir tie apstākļi, kas ietekmē vienas vai otras valodas izvēli.
Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente, sociolingviste Justīne Bondare pauda: "Tieši tas svarīgākais ir par jauniešu attieksmi, kāda tā ir pret katru no valodām. Jo to mēs vēlamies uzzināt, kāpēc viena vai otra valoda vērtīgāka vai interesantāka."
Latviešu valodas aģentūras sociolingviste Gunta Kļava norādīja, ka tikai ģimene var bērnam mācīt un iemācīt bagātīgu vārdu krājumu – gan lasot mazākiem bērniem priekšā grāmatas, gan vēlāk liekot viņiem lasīt, gan pieredzot dažādas tradīcijas.
