Skolotāja: Svarīgi, lai pirmklasniekam ir dūša, zināšanas apgūs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pirmklasniekam skolas gaitu sākšanai jābūt fiziski un emocionāli gatavam. Pedagogi domā, ka sociālās prasmes pirmklasniekam ir ļoti nozīmīgas, pat nozīmīgākas par grāmatu gudrībām. Sociālās prasmes palīdz pirmklasniekam skolā justies labi, droši un rīcībspējīgi jaunās situācijās.

Vadlīnijas - pirmsskolas izglītības plānotie rezultāti

Fiziskās attīstības jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:

  • izpilda pamatkustības un orientējas telpā;
  • notur līdzsvaru;
  • attīsta roku sīko muskulatūru, mērķtiecīgi veic darbības ar sīkiem priekšmetiem;
  • sev un apkārtējiem drošā veidā un tvērienā tur un lieto rakstāmpiederumus un darba rīkus;
  • darbojas noteikta laukuma robežās;
  • pauž pozitīvu attieksmi pret fiziskām aktivitātēm.

Sociālajā jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:

  • nosauc savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, valsti, kurā dzīvo;
  • izsaka lūgumu, prot pateikties, jautā un atbild uz jautājumiem, stāsta par to, ko prot;
  • sadarbojas ar vienaudžiem un pieaugušajiem, pieņem vai noraida ieteikumus, pamato savu viedokli;
  • vērtē savu un citu rīcību, pauž attieksmi pret to;
  • izrāda cieņu pret cilvēkiem, savu un citu darbu, saudzīgi izturas pret apkārtējo vidi;
  • veic vienkāršus pašapkalpošanās darbus, ievērojot apgūtos ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus;
  • zina, kā rīkoties dažādās situācijās, ja ir apdraudēta personīgā drošība mājās, uz ielas (ceļa) un dabā (pie ūdenskrātuvēm, saskarē ar dzīvniekiem, nezināmām vielām un augiem);
  • ievēro personīgo higiēnu, lieto veselīgus pārtikas produktus un veic fiziskās aktivitātes;
  • ir atbildīgs par uzticētajiem pienākumiem un personīgajām lietām.

Iepriekšējos rakstos runājām par pirmklasnieka rakstītprasmi un gatavību rakstīšanai un burtu pazīšanu un lasīšanu. Šodien runāsim par bērna fizisko un emocionālo gatavību skolai.

Vecāku lēmums ir noteicošais, izlemjot, kad bērns dosies uz skolu.  Daži vecāki izlemj bērnus skolā palaist no sešu gadu vecuma, citi vilcinās gandrīz līdz astotajai dzimšanas dienai.

Lai pārliecinātos, vai bērns gatavs skolai, iepazīstieties, kādus rezultātus plānots apgūt, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi. Šos rezultātus paredz «Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām».

Bieži bērna zināšanas ir pamatā tam, ka vecāki pieņem lēmumu bērnu sūtīt skolā no sešiem vai septiņiem gadiem –

bērns jau lasa, raksta un rēķina, labāk lai iet skolā un smeļas zinības, ne paliek dārziņā.

Vecāki, sūtot bērnu skolā, mazāk vērtē bērna psiholoģisko gatavību skolai.

Kristīne, kuras dēls jau beidzis pirmo klasi, stāsta: “Man nebija šaubu, kad savu bērnu skolā laidu no septiņiem gadiem, bet esmu pārliecināta, ka no sešiem gadiem manam bērnam skolā būtu bijis pārāk grūti. Bērnam pieredze jāgūst spēlējoties. Pēc bērnudārza sākt skolas gaitas nebija grūti arī tāpēc, ka pat adaptācijas laiks nebija nepieciešams - pirmās klases durvis atrodas blakus bērnudārza durvīm. Domāju, ka pēc bērnudārza doties uz citu skolu būtu bērnam šoks.

Lai arī mans bērns ir ļoti patstāvīgs, tomēr (1.klasē) bija jāpieskata gan veicamie darbi, gan tas, ko skolai līdzi jāņem – visu pats nedarīja. Pirmo klasi beidzot, bija redzams, ka bērns ir patstāvīgāks.”

Inesei ir cits stāsts – sakarā ar dzīvesvietas maiņu meitai bija jāmaina arī dārziņš. Meitai augustā palika seši gadi, septembrī sāka mācīties skolā. Inese smejas, ka vecāki nolēma:

“Netraumēsim bērnu ar citu bērnudārzu, traumēsim ar skolu.”

Inese stāsta, ka uz skolu meita gāja, neprotot lasīt, rēķināt un rakstīt rakstītos burtus, bet prata saģērbties un sasiet kurpju auklas. Ģimenei bija arī labais piemērs – vecākā māsa, kura skolā patstāvīgi ar visu tiek galā lieliski, saņem ļoti augstus novērtējumus. Ģimenē uzskata, ka bērniem jāmācās patstāvība. Ineses meita skolā bija pati jaunākā, septembris bija grūts, klasē meitu apsaukāja par sešgadnieci un sīko, bet ap oktobri meita atvērās un skolu beidza kā devītā labākā savā klasē. Inese uzskata, ka meita tikai ieguva, sākot mācīties skolā, nevis jaunā bērnudārzā.

1. klasē ir daudz nianšu, kas veido pamatu skolēnam skolā, adaptācijas periods ir nepieciešams.

“Ja ir laba pēctecība, tad bērnos skolas gaitu sākšana nerada stresu, adaptācijas periods nav traumējošs.  To var just, ja uz mūsu pirmsskolu atnāk bērni no cita bērnudārza. Tomēr tas nav akmens, ko nevar novelt no takas, mēs, piemēram, bērnus, kuri pēc 4.klases dosies uz citu skolu, vedam uz skolām, kur viņi mācīsies 5.klasē, lai iepazīstas. Maija mēnesī mums skolā ir tikšanās, bērni nāk skatīties skolu, iepazīties. Skolām jāaicina bērnudārza bērni ciemos,” pauž Drabešu Jaunās pamatskolas sākumskolas skolotāja, izglītības metodiķe Lija Janševska.

“Katrā vietā ir cita problēma.

Pirmklasniekam svarīgākais ir emocionālais stāvoklis, lai nebūtu uzvedības problēmas.

Svarīgi, lai bērnam ir dūša, lai var pateikt, kā jūtas, kas notiek, lai bērns ir optimistisks un pozitīvs, tad ar pārējām lietām kopā tiks galā. Ja bērns ir drošs un atvērts, tad arī problēmas ar burtu rakstību ātri uzveiks.”

Jūrmalas Alternatīvās skolas skolotāja Liene Jankovska uzskata, ka fiziskā attīstība un sociālās prasmes ir ļoti svarīgs rādītājs bērna gatavībai sākt skolas gaitas.

“Bērniem, kuri sasnieguši pirmklasnieka briedumu, nepieciešams mēnesis vai divi, lai iejustos skolā,

bet tie, kuri nav sociāli gatavi skolai, vēl ilgu laiku nevar iedzīvoties.”

Skolotāja stāsta, ka bērni dažreiz prot lieliski rēķināt un lasīt, bet piedzīvo grūtības atrast telpas skolā, pazaudē lietas, netiek galā ar darba piederumu savākšanu.

Iedomājoties, ka lielāko dienas daļu bērns pavada situācijā, ka ar lietām netiek galā, nav grūti saprast, ka bērns skolā nejūtas ļoti komfortabli.

Bieži pedagogu prasības skolā un vecāku prasības mājās atšķiras. “Kad iesi skolā, tad gan tu redzēsi!”  - tā vecāki mēdz teikt bērniem, lai tie saprastu atbildību, kāda būs skolā. Pedagogi ātri pamana tos bērnus, kuri mājās nav radināti apavus un apģērbus nolikt vietā, sakārtot darba vietu un personiskās mantas. Tātad mājās kāds par to rūpējas bērnu vietā, šo zināšanu un prasmju apgūšanu atstājot skolas ziņā, skaidro Liene.

Lija Janševska uzskata, ka labiem rezultātam skolā svarīgs ir kopdarbs – ģimene, skola, sabiedrība, tad viss būs labi. Ja kādu niansi nepamanīs skolotāji skolā, to ieraudzīs vecāki, kopā strādājot, skolēns skolā jutīsies labi un mācīsies ar interesi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti