Skolotāja: Pirmsskolēnam sevis iepazīšana nav mazsvarīgāka par burtu un ciparu zināšanām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas pirmsskolās bērni jau trešo gadu darbojas un mācās pēc pilnveidotā satura un pieejas. Svarīgākās izmaiņas ir skolotāja lomas maiņa – no uzdevuma devēja uz rosinātāju darboties un izzināt. Bērni mācās mācīties darot, izvērtējot reālās situācijas un aktualitātes. Pirmsskolēni mācās iepazīt sevi un savas emocijas, kas nav mazsvarīgāk par burtu un ciparu zināšanām.

Skolotāja loma pirmsskolā

Īstenojot pilnveidoto mācību pieeju, skolotājs, tā vietā, lai dotu bērniem norādes, uzdotu uzdevumus un vērotu, kā bērni tos izpilda, tagad pats darbojas kopā ar bērniem, veic gan paša plānotās darbības, gan iesaistās bērnu rotaļdarbībās. Skolotājs ir tas, kurš veido un uztur pozitīvu mācīšanās kultūru, emocionāli labvēlīgu vidi, kurā bērni jūtas piederīgi, droši, saprasti un var atļauties kļūdīties un no kļūdām mācīties. Skolotājs mērķtiecīgi piedāvā uzdevumus un rotaļas, kas palīdz apgūt zināšanas un prasmes, vispusīgi attīstīties. Skolotājs bērnus iepazīst, vēro, vērtē, kā viņiem veicas, plāno turpmākās nodarbības, kas virzīs uz priekšu bērna mācīšanos.

Bērniem ir vairāk iespēju uzņemties iniciatīvu, aktīvāk piedalīties mācību procesā – viņi paši izzina, pēta, eksperimentē, nonāk pie vērojumiem, atziņām, risinājumiem. Skolotāji ar mērķtiecīgu uzdevumu palīdzību vada šo procesu, rūpējoties par drošiem un attīstību veicinošiem apstākļiem.

Skolotāja Žanna Līdaka par pārmaiņām pirmsskolā:

 

 

Bērni mācās mācīties

Skolotāji daudz vairāk mudina bērnus apzināti domāt par savu mācīšanos, darbībām un lēmumiem, vaicājot: “Kā tu nonāci pie šī risinājuma?”, “Ko nākamajā reizē darītu tāpat vai citādi?” Bērns mācās darbībā, ar personīgās pieredzes palīdzību, eksperimentējot, mēģinot vēlreiz un vēl, tādējādi nonākot pie zināšanām, atziņām, secinājumiem. Atbildes atrašana paša spēkiem sniedz gandarījumu un motivāciju, ved pie dziļākas izpratnes. Skolotāja loma ir vērot, sarunāties, mērķtiecīgi virzīt. Svarīgi ir rosināt bērnos interesi izzināt, pētīt, noskaidrot.

 

Mācās no reālām situācijām, aktualitātēm

Pamatprasmes – lasīt, rakstīt, rēķināt, pētīt, dziedāt, kustēties, praktiski un radoši izpausties u.c. – mācību jomās bērni apgūst reālās ikdienas un mācību situācijās. Piemēram, skaitot bumbas sporta nodarbībā, rakstot vēstuli draugam, lasot recepti, izgatavojot praktiskas lietas. Mācīšanās temati pirmsskolā nav atrauti no notikumiem pasaulē, valstī, sabiedrībā un dabā – gadalaikiem, svētkiem, sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Ja pasaule dzīvo līdzi, piemēram, olimpiskajām spēlēm, tad šī ir lieliska iespēja iekļaut šo tematu arī bērnu mācīšanās procesā.

Mācīšanās nenotiek tikai pie galda, mācīties var visās dzīves situācijās ikdienā. Pašam apģērbties, pusdienās uzlikt ēdienu – arī tā ir mācīšanās.  

 

Patstāvības un atbildīguma treniņš

Bērnu intereses, domas un idejas tiek iekļautas mācīšanās procesā. Tas veicina bērnu izaugsmi, pašcieņu un pašapziņu, kā arī piederību grupai un pirmsskolai. Piemēram, skolotājs kopā ar bērniem veido grupas noteikumus, rūpējas, lai visi tos ir sapratuši, līdz ar to bērni labprātāk tos ievēro un piedalās ievērošanas uzraudzībā. Skaidri un saprotami noteikumi, dienas ritms un kārtība ļauj bērniem kļūt patstāvīgākiem, uzņemties atbildību, aizvien vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

 

Mācību vide atspoguļo to, ko bērni mācās

Emocionāli un fiziski droša vide ir pamats bērnu attīstībai un mācībām. Pirmsskolas grupu iekštelpas un āra vides iekārtojums atspoguļo tematu, kurā bērni iedziļinās. Ienākot grupā, uzreiz ir redzams, par ko bērni mācās. Vides iekārtošanā piedalās arī paši bērni ar savām idejām, ierosmēm un praktiskajiem darbiem. Mācības biežāk notiek arī ārā.

Iepazīt sevi un savas emocijas ir tikpat svarīgi kā iemācīties burtus un ciparus

Pirmsskolā bērni mācās iepazīt sevi un savas emocijas, mācās tās nosaukt, noteikt to cēloņus un pārvaldīt savu uzvedību; mācās būt patstāvīgi, plānot un īstenot savas ieceres, priecāties un svinēt panākumus, kļūdas vērtē kā daļu no mācīšanās procesa.

 

Skolotāja Žanna Līdaka iesaka

  • Skolotājam ir jāatrod laiks ar bērnu aprunāties.
  • Reizēm vajag aprunāties ar vecākiem, likt saprast, cik svarīgi viņi ir saviem bērniem.
  • Bērni ļoti labi saprot un tāpēc arī ievēro pašu radīto kārtību.
  • Katram bērnam jāļauj darīt tā, kā viņam izdodas. Saku bērniem, ka tas ir svarīgi – pašam redzēt, ka esi kļūdījies, varbūt pat vairākkārt, un beidzot sapratis, kā ir pareizi. Ar aizliegumiem un kļūdu uzrādīšanu jebkuru, arī pieaugušo, agrāk vai vēlāk var noslāpēt. Pareizā pieeja ir iedrošināt un atbalstīt.
  • Jo bērniem vairāk ļauj darīt pašiem, jo viņi vairāk dara un mazāk lūdz pieaugušā palīdzību.
  • Bērni sāk vandīties tad, kad ir noguruši. Tas jāpamana un tad kaut kas jāmaina.
  • Ja bērniem uzticas, tad viņi izdarīs ar lielu atbildību.
  • Vienmēr jāparedz iespēja visiem bērniem sevi parādīt, izpausties, kautrīgākie jāiedrošina.

Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) veidotā stāstu sērijā “Piedzīvojot pārmaiņas skolās” aicināti skolotāji, skolu direktori, vecāki dalīties ar saviem personīgās pieredzes stāstiem par pārmaiņām  skolā.

UZZIŅAI:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti