Senāk bērnudārzā bērni mācījās pazīt burtus, lasīja zilbes, sākumskolā pirmais bija ābeces periods. Septembra beigās, oktobrī bija pirmie vārdu lasījumi, ar pieredzi pirms “Skola 2030” jauno vadlīniju ieviešanas dalās Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas skolotāja Gita Tamaša-Blekte.
Četru bērnu mamma un platformas „dzene.com” veidotāja Ilze Dzene iepazīstina ar jauno vadlīniju saturu – piecgadniekiem jāpazīst lielie drukātie burti, sešgadniekiem jāprot lasīt, ieteicams 30 vārdu minūtē, tā ir pietiekami raita lasīšana ar izpratni. Pedagogi saka, ka ir milzīga "bedre" starp bērnudārzu un skolu.
Ieviešot jauno programmu, nav pietiekami sagatavoti mācību materiāli, tie nav pieejami. Ja skolai ir iespējas dalīt klasi grupās, tas ir palīdzoši. Ja tādas iespējas nav, ir papildu darbs skolā un vecākiem. Tendence ir tāda, ka arvien lielākam skaitam bērnu dārziņā paveikt darbus ir grūtāk, situāciju raksturo Dzene.
“Es redzu lielu plaisu starp pirmsskolu un sākumskolu. Pilnveidotajā mācību saturā neredzu plaisu,”
pauž „Skola2030” Pirmsskolas un sākumskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece.
Skolotājiem saistošas ir pirmsskolas vadlīnijas, mācību programma pirmsskolai. Pirmsskolā bērna attīstība ir nevienmērīga, visi nemācās vienādi. Ir minimālie sasniegumi norādīti vadlīnijās. Apgūt prasmes atbilstoši savām spējām – tas ir būtiski bērnam. Gandrīz divus mēnešus bērns mācās burtus un apgūst lasīšanas prasmes, ir pirmsābeces un ābeces periods, ir ļoti pēctecīga pāreja. “Problēmu redzu tajā, ka tradicionāli bija dažādi uzstādījumi valodas prasmju un attīstības jomās. Bērnam skolā bija jāatnāk ar lasītprasmi. Jāņem vērā latviešu valodas programma, kura saka, ka jābūt pirmsābeces un ābeces periodam, lai vecākiem nav jāņem privātskolotāji, “ skaidro Miesniece.
27–32 skolēni klasē. Nav skolotāju palīgu, skolotāja darba situāciju skaidro Tamaša-Blekte.
Programmās nav ābeces perioda, ir konkrēti sasniedzamie rezultāti, Miesnieces teiktajā pretrunas saskata Tamaša-Blekte.
Pirmklasnieki labi skaitļo 10 apjomā, pirmā semestra beigās jau ir jāprot uzdevumu izlasīt, kaut jautājuma formā, bet to izdarīt nav viegli.
Svarīgi vecākiem saprast, kas jāprot, beidzot bērnudārzu, – ne tikai lasītprasme un rēķināšana, bet sociālās iemaņas, izpratne par dzīves norisēm, citi jautājumi.
Mazākiem bērniem bieži sociālās prasmes nav pietiekami attīstītas, akcentē Dzene.
Vai bērns emocionāli un praktiski gatavs skolai, – tas ir bieži uzdots jautājums. Bērnam jāprot parūpēties par sevi, apģērbties, aizpogāt pogas, sasiet kurpju šņores, nepazaudēt zīmuļus, savest kārtībā skapīti, sadzirdēt, ko saka, klausīties, cienīt sevi un citus. Vecākiem jāpadomā, vai bērns ir emocionāli gatavs skolai, vai tiks galā ar sadzīves situācijām; tas, ka prot lasīt, nav rādītājs gatavībai skolai, uzsver Dzene.
Emocionālā gatavība skolai nosaka, cik veiksmīgi bērns tiks galā ar mācību vielu, iekļausies kolektīvā. Emocionālā gatavība ir svarīgāka par prasmi lasīt un rēķināt,
pauž Tamaša-Blekte.
Ir jāsaprot, ka pirmklasnieka vecākiem būs jāsēž bērnam blakus un jāpalīdz mācīties, to vecāki ir aizmirsuši. Mammas metode ir vienkārša – mācīties lasīt spēļu veidā, ne tikai sēžot pie galda.
Jāatceras, ka vasaras periodā jāpievēršas lasīšanai, lai līdz rudenim neaizmirstas iemācītais,
vecāku lomu raksturo Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestādes „Zīļuks” sagatavošanas grupas pedagoģe Dace Tomsone.
Ja nosakām minimālas prasības, ieskicējam arī augstākās; otrkārt, nepieciešams iekļaut programmā ābeces periodu ar sasniedzamajiem rezultātiem – šādu situācijas risinājumu redz Tamaša-Blekte.
Miesniece uzskata, ka ir “jāuzlabo mācību materiāli, lai varētu diferencēt uzdevumus bērniem ar dažādām zināšanām, jāizmanto digitālie mācību līdzekļi. Lasītprasme jāuzlabo tā, lai bērni un skolotāji to darītu ar prieku.”
