Kā noris Eiropas Eksperimentālo zinātņu olimpiāde, un kādu ieguldījumu tālākā karjeras attīstībā tā sniegusi tiem, kuri savulaik tajā ieguvušas godalgotas vietas?
Ik gadu kādā no Eiropas valstīm risinās Eiropas Eksperimentālo zinātņu olimpiāde. Tajā piedalās skolēni kopumā no aptuveni 20 valstīm. Katra valsts veido skolēnu komandas, kurās ir trīs dalībnieki: ķīmiķis, fiziķis un biologs.
"Atšķirībā no citām klasiskajām olimpiādēm, šeit liels uzsvars ir tieši uz praktisko darbošanos, kur jauniešiem ne tikai jārisina teorētiskie uzdevumi, bet arī jāveic eksperimenti, jāveido kāda iekārta vai jātestē kādi dzīvi paraugi," skaidroja RSU Medicīnas fakultātes docētājs Mihails Haļitovs.
Tēmas, kas parasti komandām jārisina, katru gadu ir atšķirīgas. Parasti tās veltītas valstij, kas organizē olimpiādi.
"Vienā no iepriekšējo gadu uzdevumiem, ko veidoja Ungārijas organizatori, uzdevums bija par medu. Fiziķiem bija jānosaka medus fizikālās īpašības. Ķīmiķim savukārt bija jānosaka antioksidanti, cukuri. Biologa uzdevums bija saistīts ar bitēm un bioloģiskajiem procesiem," teica Haļitovs.
2013. gadā olimpiādē piedalījās Antra Gaile. Toreiz tēma bijusi saistīta ar saules baterijām. Viņas komanda ieguva trešo vietu. Šobrīd Antra savas doktora disertācijas ietvaros veic pētījumus Eiropas Kodolpētniecības centrā Šveicē.
Zinātniece Antra Gaile: "Man šī bija ļoti interesanta un vienreizēja iespēja. Tā bija 9. klase, un tā bija pirmā pieredze ar starptautiskām lietām, organizācijām. Esot tur, iegūstot pieredzi, vēlāk man bija mazliet lielāka interese, kā būtu starptautiski kaut kur iesaistīties, varbūt aizbraukt uz kādu citu vietu pastrādāt vai iegūt pieredzi, redzēt citus zinātniekus no citām valstīm."
2018. un 2019. gadā olimpiādē piedalījās Rolands Lopatko, kurš šobrīd studē Kembridžas Universitātē Lielbritānijā. Pirmajā reizē ar komandu ieguvuši sudraba medaļu, otrajā – zelta. Viņš uzskata, ka olimpiāde bijusi ļoti nozīmīga viņa tālākajā karjeras attīstībā.
"Šī olimpiāde ļoti labi parāda, kāda veida prasmes būs vajadzīgas, veicot kaut kādu zinātnisku darbu, un kāds tas darbs vispār ir. Patīk vai ne. Tā kā es personīgi sapratu, ka man tas patīk, tad šī olimpiāde bija svarīga manā izvēlē vēlāk studēt kaut ko saistītu ar fiziku. Ja skolēns tēmē uz starptautiska līmeņa atzītām universitātēm, tad bieži vien ar to vien, ka tu esi labi pabeidzis vidusskolu, nepietiek. Universitātes grib redzēt, kā vēl tu esi interesējies par šīm tēmām. Šāda veida olimpiādes ir izcils veids, kā parādīt universitātēm, – jā, es esmu mācījies papildus skolas laikā, jā, man ir pieredze, kaut ko šādu darot. Pilnīgi noteikti tas palīdzēja," stāstīja Kembridžas Universitātes students Rolands Lopatko.
2023. gadā Eiropas Eksperimentālo zinātņu olimpiāde notiks Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātē.
Latvija kā organizētājvalsts varēs piedalīties olimpiādē ar četrām komandām ierasto divu vietā, teica Haļitovs.
Līdz 3. decembrim Rīgas Stradiņa universitāte aicina 8.–11. klašu skolēnus pieteikties olimpiādes valsts atlases 1. kārtai. Tajā tiks testētas teorētiskās zināšanas. Labākie pēc tam sacentīsies vēl vienā kārtā, pēc kā tiks noteikti divpadsmit izcilākie, kuriem universitāte palīdzēs sagatavoties starptautiskajai olimpiādei.
