Konfliktējošas attiecības starp vienaudžiem gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādēs liecina par nepietiekamu bērnu uzraudzību skolu starpbrīžos un ģimenē. Tam pievērst uzmanību aicina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Saruna par bērnu drošību no mācībām brīvajā laikā Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.
No mācībām brīvo laiku skolēni skolās pavada dažādi – atkarībā no skolas iespējām un iekšējiem kārtības noteikumiem. Nereti skolas starpbrīžos starp bērniem izceļas konflikti, skolās skolēni atrod pat īpašas vietas, kuras tiek mazāk uzraudzītas, tajās tad var skaidrot savas attiecības.
Daudz laika un maz uzraudzības
Skolā bērnam jāpavada starpbrīdis atpūtai, tas skolai nav kā īpaši jāorganizē.
Bērniem jābūt skaidriem noteikumiem, ko drīkst darīt, kur atrasties, savukārt skolotājiem jāzina rīcība situācijās, ja konflikts notiek.
"Skolai jābūt iekārtotai tā, lai bērniem starpbrīžos būtu iespējams laiku pavadīt droši, bez riska par vardarbības iespējām," tā skolas atbildību bērnu drošības jautājumos skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vecākā inspektore Baiba Skrabāne.
Rīgas 49.vidusskolas direktors Imants Mednis iepazīstina ar savas skolas pieredzi - skolā starpbrīžus katrā vecuma grupā skolēni pavada dažādi. Mazākos bērnus pieskata dežūrskolotāji, viņi pieskata visas telpas, kurās var atrasties bērni. Lielākiem bērniem ir dežūras, tā bērni tiek pieskatīti un veidojas attiecības starp lielākiem un mazākiem bērniem.
Vecāko bērnu dežūras ir skolas tradīcija, tā strādā labi, jo notiek socializēšanās un tiek uzturēta kārtība. Lai pavadītu laiku starpbrīžos, ir pārāk maz vietas, siltākā laikā bērni iet arī ārā.
“Daudzās skolās ir prakse, ka bērnu uzraudzībai piesaista lielāko klašu skolēnus, tajā nav nekas slikts, bet jāatceras, ka šie skolēni nevar atbildēt par bērna drošību, tāpēc klāt jābūt arī pieaugušajam,” uzsver Baiba Skrabāne.
Labie un sliktie piemēri
Ir labo piemēru skolas, bet ir skolas, kurās kārtība ārpusstundu laikā pieklibo. Visbiežāk starpbrīžos bērni laiku pavada gaiteņos, dažās skolās atļauj izmantot telefonus. Gaitenī nav, kur sēdēt, uz grīdas sēdēt neļauj, tā rodas konflikti. Ir labie piemēri – skolas, kur var iziet ārā, ir pufi, kur sēdēt, uz grīdas uzzīmētas spēles, parks pie skolas, kur brīvo laiku ārā bērni var pavadīt cauru gadu.
Dažās skolās starpbrīžos bērni spēlē galda spēles, lasa, bet, iespējams, skolēns nevēlas darīt neko.
Daudzās skolās uzvedības noteikumu skaidrošana sākas ar aizliegumiem – bērns zina, ko nedrīkst darīt, bet nezina, ko drīkst.
Bērnam ir jāzina, ko nedrīkst, bet kopā ar izskaidrojumu – kāpēc nedrīkst, kas varētu notikt slikts. Tāpat bērniem jāzina, ko drīkst darīt.
Vecāku iesaiste konfliktu risināšanā
“Izglītības iestādē kārtību nosaka iestādes vadītājs, ne vecāki,” uzsver Baiba Skrabāne.
Skolai ir iekšējās kārtības noteikumi, un, piesakot bērnu skolā, vecākiem jābūt gataviem šos noteikumus ievērot.
Bieži iestāde iet vecāku pavadā un pilda vecāku prasības.
Katrai iestādei ir jāizvērtē savi resursi, iespējas un riski, organizējot bērnu brīvā laika pavadīšanu skolā.
Vecāki nav atbildīgi par konfliktu risināšanu skolā, par to atbildīgs ir skolas direktors,
skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vecākā inspektore Baiba Skrabāne.