“Ģimenes studija" turpina Ziņu dienesta kolēģu iesākto diskusiju par skolēnu vardarbību pret skolotājiem un diskutē par tās cēloņiem un risinājumiem.
Policijas rīcībā esošā informācija par fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem skolās apkopota no 2014.gada. Pērn reģistrēti 424 emocionālas un fiziskas vardarbības gadījumi, tai skaitā bērnu agresija pret skolas darbiniekiem un darbinieku pret bērniem.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Lauma Zariņa pauž, ka gadījumi ir dažādi, bet jāapzinās, ka tā ir neliela aisberga daļa.
Daudzās skolās policijas iesaisti izvēlas kā galējo līdzekli, parasti risina problēmas paši.
Rīgas 64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis skaidro, ka skolā ir bijuši dažādi gadījumi, parasti šādas problēmas ātri atrisina, iesaistot visas puses. Ja ir problēmsituācija, kurā arī vecāki vēlas visu atrisināt, tad tas notiek ātri. Skolā ir bijuši gadījumi, kad jaunieši atļaujas asi un rupji izteikties pret skolotāju, dažreiz arī vecāki ar aizskārumiem ļoti saasināti un bieži neadekvāti reaģē pret skolotāju.
Rīgas vakara ģimnāzijas izglītības psiholoģes Maija Zvilnas pieredzē līdz šim nav zināms par fizisku vardarbību skolā, bet emocionālas vardarbības gadījumi ir diezgan bieži, tomēr ne vienmēr skolotāji vēršas pēc palīdzības.
Konfliktsituācijās svarīgākais ir noskaidrot notikušā iemeslu. Skolēna emocionāla vai fiziska vardarbība pret skolotāju parasti ir ar dziļām saknēm, visbiežāk tās var meklēt ģimenē.
Bieži bērns var pateikt skolotājam jebko, bet nav tā, ka skolotājs ir pilnīgi neaizsargāts, tomēr nav labi pasargāts. Skolās ir sociālais pedagogs un psihologs, šādās konfliktsituācijās skolēnu ved pie atbalsta personāla. Novērots, ka atbalsta personāla lielās skolās ir par maz. Ja reizē notiek vairāk nekā viena konflikta situācija, tad ir grūti to vienlaicīgi risināt, jo ir jāatbalsta skolotājs un jāpalīdz bērnam.
Skolas auklējas ar šādām situācijām, uzskata radioklausītājs. Policijas pārstāve uzsver, ka skolotājs pats var izvērtēt – vērsties ar iesniegumu policijā vai nē.
Skolēnus ar uzvedības problēmām skolā pamana, bet bieži darbs ar šādiem skolēniem nedod vajadzīgo rezultātu. Ļoti bieži šādu bērnu uzvedības problēmas nepamana ģimenē vai ģimene uzskata, ka bērna uzvedība ir laba. Ir situācijas, kad vecāki izvēlas šādam bērnam meklēt citu skolu.
Speciālisti ir vienprātīgi, ka skolotāji nav pietiekami sagatavoti darbam ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi.
Šim jautājumam nākotnē jāvelta vairāk uzmanības pedagogu izglītošanas programmās valstiskā mērogā, ne skolas robežās.
Privātās vidusskolas "Patnis" direktore un pedagoģe Agnese Pūtele uzsver, ka katrs bērns ir labs, viņa uzvedības problēmai ir rodami iemesli, bieži tie meklējami ģimenēs.
Skolām ir iekšējās kārtības noteikumi – rīcību plāni, kā rīkoties dažādās situācijas. Lauma Zariņa uzsver, ka visos gadījumos nav jārunā par notikušo valstiskā līmenī. Parasti konfliktsituāciju risināšanā iesaista skolas atbalsta dienestu, vecākus un izvērtē, cik daudz ir jāiesaista citi, jo katrs gadījums ir atšķirīga situācija.
