Aija Tūna šo projektu vērtē kā ļoti vērienīgu notikums. Pēc pirmā semestra var redzēt, ka mērķis ir sasniegts un pat pārsniegts. “Skatoties, cik apmeklējumi bijuši, ir novadi, kur (skolēni) ir pat vairākas reizes semestrī bijuši kādos pasākumos.”
Viens no “Skolas somas” instrumentiem ir piedāvātais katalogs, kurā ir informācija un piedāvājuma apraksts. Visu piedāvājumu var sadalīt trīs daļās - muzeja apmeklējumi, teātra izrādes un koncerti, trešais ir interaktīvas nodarbības, meistarklases un citi.
Līdzās lielajiem projektiem ir arī mazie, kuros mākslinieki ar programmu dodas uz skolu.
Tāda ir Ivetas Mielavas un Ilgas Reiznieces izveidotā programma par 24 tautas mūzikas instrumentiem. Šajā projektā galvenā vēsts – likt katram bērnam saprast, ka katrs var spēlēt visus tos instrumentus, to var darīt, pat notis nezinot. “Mūsu senči negāja mūzikas skolā,” skaidro Ilga Reizniece.
Aija Tūna uzskata, ka projektā nākotnē ir darbības lauks kultūras jomas speciālistiem – katram “Skolas somas” piedāvājumam nepieciešams producents, lai sniegums būtu kvalitatīvs.
Bieži ir jautājumi - cik ļoti ''Latvijas skolas somas'' piedāvājums ir saistīts ar mācību saturu. Vai skolas spēj sagatavot skolēnus pasākumam, kuru apmeklē? Koordinatore Ieva Timčenko no 6. vidusskolas pauž, ka svarīgākā vēlme, lai būtu saturs, no kā izvēlēties.
Muzejpedagoģe Elīna Bērziņa uzsver, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklētāji ir dažādi sagatavoti, skolēniem rodas arī uzvedības problēmas, bet tie ir atsevišķi gadījumi, ar kuriem jāstrādā, bet pēc šiem gadījumiem nevar spriest par visu projektu.
