Jautājums, vai ir objektīvi iespējams novērtē skolēnu zināšanas vienmēr bijis aktuāls. Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbinieki norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis vecāku sūdzību skaits par vērtēšanu skolā. Piemēram, par to, ka ieraksts žurnālā "nav vērtējuma" tiek pārvērsts par nesekmīgu atzīmi, par skolēnu tiesībām labot vērtējumus, kas viņus neapmierina, par to, ka atzīmes tiek izliktas subjektīvi, atkarībā no skolotāja patikas vai nepatikas pret skolēnu.
Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi sakārtot šo jautājumu, nosakot objektīvus vērtēšanas kritērijus, kuri būtu saistoši visām skolām. Līdz marta beigām darba grupai jāizstrādā izmaiņas valdības noteikumos, lai panāktu, ka katra skolēna atzīme ir pamatota ar noteiktiem un objektīviem vērtēšanas kritērijiem.
Vērtēšana izveidota, domājot par satura pilnveidošanu un to, kā mācību procesā atbalstīt skolēnu, sniedzot atgriezensko saiti, lai bērns var iemācīties vairāk un vētējumi ir reāli izmantojami, vērtēšanas principus raksturo Skola 2030 mācību satura izstrādes vadītājs Pāvels Pestovs.
Skolēna mācību procesā skolotājs atbalstoši vērtē - formatīvajā vērtēšana, to dara pēc nepieciešamības. Skolai ir brīvība izvēlēties formu – līmeņus, procentus, punktu skaitu vai ieskaitīts/neieskaitīts. Formatīvie vērtējumi tiek izmantoti procesā, tos neizmanto gala vērtējumā mācību gada beigās.
Mācību gada beigu atzīmē izmanto summatīvo vērtēšanu.
Ir nepieciešams vecākiem atgadināt vērtēšanas principus, īpaši mācību gada sākumā.
Skolēni nesaskata vērtējuma taisnīgu izmantošanu visos mācību priekšmetos, piemēram sportā vai tēlotājā mākslā.
Vēstures skolotājs, Cēsu Jaunās skolas direktors, Cēsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Ivo Rode uzskta, ka vērtēšanas sistēmā nav problēmas, direktors ir atbildīgs, lai skolotāji labi izprastu vērtēšanas principus. Nepieciešams skolotājiem izskaidrot vērtēšanas kritērijus.
Starptautiskie pētījumi liecina, ka arī citās valstīs vērtēšana ir izaicinājums. Svarīgi saprast, ko vērtē – parasti sniegumu, procesu un izaugsmi,
skaidro Pestovs.
Rode uzskata, ka vienota vērtēšanas sistēma ir neiespējama. Var vienoties par pamatiem, bet subjektīvā vērtēšanas daļa paliks.
Katra skola strādā ar skolēniem, redzot skolēna potenciālu. Standarts ved uz to, kas jāsasniedz, būtu nepieciešams līmeņu atšifrējums – kas bērnam jāsasniedz katrā līmenī. Kopā ar kritērijiem varētu būt skolotājiem sagatavoti strukturēti vērtēšanas paraugi mnimālajām sasniegumam, pauž Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.
Nav iespējams izglītībā iegūt fantastiski objektīvu vērtējumu, bet ir iespējams objektivitāti vērtēšanā palielināt. Būtu nozīmīgi vienoties par principu, ka vērtējums atspoguļo snieguma daļu, uzsver Pestovs.
Mums ir ar MK apstiprināts standarts, kur definēti sagaidāmie rezultāti dažādos mācību posmos un līmeņos. Vērtēšanas ietvars sagatavots arī sākumskolai, kur vērtē izziņas darbības līmeni dažādās situācijās.
Skolotājiem nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai sagatavotu pa līmeņiem vērtējamu darbu. Nav godīgi, ka labi vērtējama pārbaudes darba sagatavošanai skolotājs izmanto ārpusdarba laiku, situāciju raksturo Vilksāre.
Alsungas pamatskolas direktore Undīne Priedoliņa uzskata, ka viņas skolas skolotājas tiek galā ar vērtēšanas darbu gan mācību procesā, gan pārbaudes darbu sagatavošanā.
Rode akcentē, ka vērtējumam nav tiešs sakars ar to, ko skolēns iegūst mācību stundā. Vērtējuma pamatfunkcija ir motivēt bērnu mācīties. Vairāk uzmanības jāpievērš tam, kas notiek mācību stundās, mazāk domāt par bērnu konkurētspēju.
