Limbažu novada ģimnāzijas direktore Gunta Lāce skaidro, ka attālināta mācīšanās nav viegla. Skolotāji saplānojuši darbu nedēļai, neprasa skolēniem sēdēt pie datora atbilstoši stundu sarakstam. Skolotāji izvēlas sasniedzamos rezultātus, katram bērnam ir vienotas formas lapa, kurā redz, kas un kā jāmācās, var pārbaudīt sevi, vai ir iemācījies. Skolēniem ir zināms, kā sazināties ar skolotāju. Skolēni mācās patstāvīgi.
Pagājušajā nedēļā skolotāji uzzināja, ka būs video konferences; bērniem un skolotājiem ir dažādas zināšanas, lai to īstenotu. Ja pārmet skolotājiem, ka ir taču dažādas iespējas, “ko jūs, muļķa skolotāji, tās neizmantojat,” tas ļoti sāp, jo skolotāji strādā ļoti garas stundas.
Cilvēki, kuru ikdiena ir augsta līmeņa starptautiskas video konferences, nevis ikdienas saskare lauku skolā, varētu palīdzēt skolotājiem, ne pārmest.
Četru bērnu māte Gunta Lāce atgādina vecākiem: “Mēs, vecāki, šajā procesā arī esam iesaistīti.”
Ja bērnam, kuram ikdienā, skolotājam stāvot blakus, ir problēmas ar matemātikas apgūšanu, tad attālināti neiet vieglāk. Lai bērnu neiedzītu kompleksos, jādod darbs, ko varētu patstāvīgi izdarīt.
Rīgas Pļavnieku pamatskolas direktore Elīna Dreimane uzsver, ka pirmā nedēļa aizritējusi raibi, bet pozitīvi. Pirmās divas dienas bija projekta dienas, tagad ir mācību stundu process. Katru dienu līdz pulksten 11.00 skolēni saņem darbus, kas jāveic. Skolotāji tiešsaistē ir līdz pulksten 14.00 dienā un sniedz konsultācijas. Intensīvi notiek skolotāju sadarbība, lai nepārslogotu bērnus. Notiek arī mācības video konferencēs. Informācijas tehnoloģiju (IT) zināšanas skolotājiem ir dažādā līmenī, ne visi ir gatavi strādāt tiešsaistē, tomēr ir iespēja izmantot dažādus mācību video.
Ir priekšstats, ka video konferencēm jānotiek visu laiku, - nē, tā nebūs, attālinātam mācību darbam būs dažādas formas.
Mārupes vidusskolas fizikas un matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs uzskata, ka darbs rit pozitīvi: “Visu brīvlaika nedēļu strādājām pie sistēmas, kā attālinātu mācīšanos pielīdzināt ikdienas stundām. Visi skolēni strādā vienās platformās. Arī skolotāji aktivizējušies, skolotājiem ir konkrēts mērķis, skolotāji nav konkurenti – šis darba aspekts iepriekš skolā nebija tik izteikts.''
“Mums skolā ir 101 skolotājs, atšķiras mācību priekšmeti. Man svarīgs kontakts ar skolēniem ik dienu. Maksimāli daudz izmantoju tiešsaistes. Es nevaru iedomāties, ka matemātiku var apgūt, aizsūtot skolēnam uzdevumus,” skaidro skolotājs Aleksandrs Vorobjovs.
Ir citi mācību priekšmeti, kuros ir racionālāk uzdot uzdevumus visai nedēļai. Par daudzām lietām ikdienā parūpējas skola un skolotāji, tagad darbs pašam skolēnam ir jāplāno, jāatrod motivāciju strādāt, dažreiz tas ir grūti.
Skolotājs arī skaidro, ka sagatavot attālinātu stundu prasa ļoti lielu laika ieguldījumu. Pozitīvi šajā situācijā, ka katra bērna darbs ir ļoti redzams. “Mācību procesā ļoti būtiska ir vecāku attieksme; ja vecāki attālinātu mācīšanos uzskatīs par ieguvumu, arī bērna attieksme būs pozitīva, jo bērni kopē vecākus. Ja vecāki īgņojas, arī bērni būs negatīvāki. Bērnu ieguvums attālinātā mācību procesā ir jaunu prasmju apgūšana, arī digitālu prasmju apgūšana,“ uzsver skolotājs.
Trīs bērnu mammas Lienes Brizgas-Kalniņas ģimenē ir 2., 5., 8. klases skolēni. Mamma skaidro, ka pirmdiena visa diena bija ļoti spraiga, tagad bērni jau ir iegājuši savā ritmā. Atšķiras attālinātā pieeja katrā klasē. Vecāku klātbūtne bērniem ir nepieciešama.
Mamma arī saka, ka haoss ir neizbēgams, kaut katram bērnam ir savs dators. Problēma un plaisa būs tur, kur vecāki strādā pilnu darba dienu un katram bērnam nav pieejams savs dators.
“Ticu, ka mēs no šīs situācijas izkļūsim daudz stiprāki un daudz labāki,” uzsver kāda radioklausītāja.
