Latvijas Universitātes pētniece psiholoģijas doktore Liena Hačatrjana veikusi pētījumu par attālināto mācību sasniegumiem. Pētījuma hipotēze bija, ka skolēni ar labākām prasmēm mācībās un problēmu risināšanā spēs noturēt atzīmju līmeni. Pētījumā piedalījās 24 skolas no visas Latvijas – 9., 10., 11. klases.
Galvenais secinājums – vidējās atzīmes, ko saņem semestra beigās, salīdzinot 2019. gadu un 2021. gada maiju, ir augušas.
Pētot atklājās, ka skolēnu prasmēm bija nozīme, kritās atzīmes tiem, kuriem zemākas prasmes, īpaši 2020. gada beigās tas bija novērojams.
Pētījumā mērīja arī prasmes, spriešanas spējas, problēmrisinājuma rādījumus. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka vecāku izglītības līmenim bija saistība ar skolēnu prasmēm un mācību rādītājiem.
Vērtējuma kāpums ir vērojams jau ilgu laika posmu, tas arī vērojams pandēmijas iespaidā. Var vērtēt iemācītā apjoma daudzumu pandēmijas laikā – tas, iespējams, ir krities. Otrs – saņemtais vērtējums, tas ir audzis. Iespējams, mazinājies mācību apjoms, par ko saņemts vērtējums.
Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce spriež, ka pavasarī atzīmes varēja būt nedaudz augstākas nekā iepriekš: “Mūs skolā dara uzmanīgus tas, ka liela daļa vērtējuma netika iegūts pilnībā godīgi, žēl, ka tas tā ir, ir pierādījumi.” Nenoliedzami, skolēni ļoti attīstīja sadarbošanās prasmes (piemēram, ar klases labāko matemātiķi), bet negodīguma līmenis bijis liels. Ir ļoti iekavēta mācību vielas apgūšana. Lai 11. klase apgūtu godīgi visu mācību programmu, būtu jāmācās līdz augusta vidum; skolotājs izvēlas svarīgāko mācību programmā, bez kā priekšmetā mācīties nevar turpināt.
Paralēli bērni iemācījušies ko tādu, ko nebūtu iemācījušies bez pandēmijas.
Atzīmei kā mērījumam ticēt nevar, atzīmes vērtība ir kritusies.
Ir bērni, kuru vecāki neiejaucas mācību procesā. Ir “pacēlušies” bērni, kur zināms, ka viņiem palīdz vecmāmiņa, krustmāmiņa un daudzi citi labi cilvēki, tas ir iemesls, kāpēc ierakstiem žurnālā pandēmijas laikā pārāk ticēt nevar, pauž Lāce.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols aicina skolas īpaši sekot līdzi vērtējumam kā vienam no faktoriem, kā veikt analīzi tam, lai saprastu, kā strādāt veiksmīgāk. Analizējot skolēnu sasniegumus, maz pētīts bērnu psihoemocionālais stāvoklis attālināto mācību laikā. Ir zināms, ka bērniem mājās bija arī citi ģimenes pienākumi, kas aizņēma laiku; to nepētot, nozīmīga informācijas daļa palika ārpus vērtēšanas procesa.
Vēl skolas veiksmi ietekmēja virkne nosacījumu – cik veiksmīgi skolai bija iespējams izveidot ikdienas rutīnu, cik kvalitatīvas un nodrošinātas bija tiešsaistes. Viena no ziņām ir skaidra – atzīmes rāda, kas tās ietekmē, kam ir nozīme. Atzīme ir informācijas avots, uz kuru varam skatīties dažādi.
Attālināto mācību laikā 30–50% no tēmām tika izņemtas, jo tās nebija piemērotas attālināto mācību procesam.
Bērniem ar dažādām mācīšanās prasmēm un dažādu atbalstu mājās bija atšķirīga mācību sasniegumu dinamika. Pierādījās, ka skolēni ar augstām mācīšanās prasmēm saņēma izcili augstus vērtējumus pārbaudes darbos, bet skolotāju iepriekš īpaši “pieskatītiem” bērniem, kuri neprata strādāt patstāvīgi, bija zemi sasniegumi. Līdzīgi novērojumi šobrīd ir mazākajās klasēs, bez papildu darba šie bērni nevarēs tālāk prasmīgi mācīties. 6. klasē parādījās netipiski zemi vērtējumi, bet ir grūti izvērtēt iemeslus, pauž Lāce.
Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolotāju kolēģijas vadītāja, direktore Inga Zemīte, analizējot attālināto mācību pieredzi, pauž, ka atzīmes bija ļoti labas, jo atbildīgi vecāki centās palīdzēt. Atzīme ne vienmēr sakrita ar zināšanām. Skolā radās divi novērojumi – īpaši motivētie skolēni ieguva laiku darbam, padziļināja savas prasmes, sekmes auga. Bija skolēni, kuriem atzīmes auga, bet ne prasmes; daļa skolēnu pazaudēja prasmi mācīties, sekmes kļuva zemākas. Atgriežoties klātienes mācībās, izrādījās, ka zināšanas neatbilda vērtējumam.
Ozols akcentē, ka svarīgi saprast – kas ir vērtēšana, kas ir atzīmes.
