Skola no sešiem gadiem - pārdomāts lēmums vai sasteigts solis?

Līdz ar izglītības satura reformu skolu vēlas sākt no sešu gadu vecuma. Gan sabiedrībai, gan pedagogiem ir ļoti daudz nezināmu jautājumu. Jauno izglītības saturu prezentēs augusta vidū, no septembra 100 skolās sāksies jaunā mācību satura aprobācijas process, kas noslēgsies ar reformu - skolēni sāks skolu no sešu gadu vecuma, izvēloties mācīties skolā vai pirmsskolā.

Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sarunā par reformu piedalījās Valsts izglītības un satura centra direktors Guntars Catlaks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga un arodbiedrības "Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA)" viceprezidente Aija Melle.

Valsts izglītības un satura centra direktors Guntars Catlaks iezīmē reformas izcelsmi: “Ideja nav jauna, jo astoņdesmito gadu vidū jau bija šāda pieredze.

Atgādināsim sev – izglītība mums ir no piecu gadu vecuma.

Esam stadijā, kad jāpieņem lēmumi. Sākot mācības no septiņu gadu vecuma, zaudējam laiku, to saka arī pētījumi.

Likuma grozījumi paredz, ka jau tagad no sešiem gadiem bērns var uzsākt mācības pamatizglītības programmā. Sešagadieku izglītību varēs nodrošināt pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, kurās ir atbilstīgais nodrošinājums. Pēc statistikas 374 izglītības iestādēs jau tiek īstenotas pirmsskolas izglītības programmas, tas ir apmēram puse no visām izglītības iestādēm.”

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga  uzskata, ka skolas nav gatavas šai reformai. Jau šodien redzams, ka skolas vide nav uzrunājoša bērnam; lai pielāgotu vidi, būs nepieciešami ieguldījumi no pašvaldības. Problēmas radīs apstākļi , ka vienā mācību gadā skolās būs septiņgadīgie un sešgadīgie  bērni, nav skaidrs, vai skolas un pedagogi būs sagatavoti pietiekami. Ir daudz neatbildētu jautājumu.

“Pedagogiem būs reforma jāveic, vecāki vērsīsies pie pedagogiem, ne ministrijā," skaidro Inga Vanaga.

Arodbiedrības "Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA)" viceprezidente Aija Melle uzsver, ka nav skaidrs, kāda ir argumentācija šai reformai, kāpēc tas jādara? Jau tagad bērni mācās no piecu gadu vecuma. Pieredze rāda, ka aizvien vairāk bērnu nav gatavi skolai. Nav arī skaidrs, vai darba grupa, izstrādājot mācību saturu, orientējas uz pirmklasnieku kā sešgadnieku. Tieši šī neziņa izraisa lielu pedagogu pretestība. Arī vecāki nav droši piekrist pārmaiņai, jo ir pārāk maz skaidrojumu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele uzskata, ka šobrīd reformu ir svarīgi veikt, jo to var salāgot ar jauno satura reformu.

Ir arī daudz neskaidru jautājumu, tāpēc Saeimā gaidāmas spraigas diskusijas par šo reformu.

Valsts izglītības un satura centra direktors Guntars Catlaks  skaidro, ka mācību saturs jaunajā reformā būtiski mainīsies, pieļaujot lielāku fleksibilitāti mācību procesa organizēšanā. Jaunās programmas aprobācija ilgs divus gadus, iesaistītas šajā procesā būs 100 skolas. Jaunais mācību saturs tiks prezentēts 18.augustā. Reformai ir pārejas periods līdz 2021.gada 31.augustam.

 

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti