Kā liecina SKDS veiktā aptauja*, vardarbība pret sievieti ģimenē vairs netiek uzskatīta par privātu lietu - 75% aptaujāto atzīst, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama un tai vienmēr jābūt sodāmai ar likumu. Tāpat gandrīz 20% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaugusi pārliecība, ka ir nepieciešams iejaukties, redzot vardarbību ģimenē**.
Ar pētījumu var iepazīties Labklājības ministrijas mājaslapā.
Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore, psiholoģe Zane Avotiņa raidījumā “Rīta Panorāma” skaidro, ka pētījuma galvenais uzdevums bija aktualizēt tēmas - vardarbība ģimenē, vardarbība pret sievieti.
Tēmas aktualizācija sabiedrībā devusi rezultātus - atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem ir saņēmis divas reizes vairāk zvanu nekā pirms projekta uzsākšanas. Pozitīvi, ka cilvēki apzinās problēmu un meklē palīdzību.
Zane Avotiņa skaidro, ka vardarbība ir izvēlēta uzvedība. Ir fiziska, emocionāla, šobrīd arī ekonomiska vardarbība. Vardarbība kombinējas. Iemesli – gan cilvēka personības faktors, gan ārējie faktori – pārākuma sajūta, vēlēšanās kontrolēt, pieredzes trūkums.
Iespējamība, ka vardarbību pārmanto ģimenē, ir ļoti liela. Vardarbība ģimenē ietekmē bērnus un ģimenes locekļus.
Ir maldīgi domāt, ka vardarbība notiek tikai sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, to piedzīvo arī ģimenēs ar augstu izglītības un materiālo stāvokli.
Labi situētās ģimenēs izplatītāka ir emocionāla un ekonomiska vardarbība.
“Ir šis mīts, ka ģimenes konflikts, tā ir viņu privātā lieta, savukārt šobrīd šis SKDS pētījums, kas tika veikts projekta ietvaros, parāda, ka 75% sabiedrības uzskata, ka vardarbība ir sodāma rīcība un tā nav pieņemama. Es domāju, ka tas ir tāds mazs solītis, sākumā mainīt to apziņu par to, ka tas nav pieņemami, un tas ir tāds laika jautājums, kamēr cilvēki atradīs labās prakses piemērus, kā informēt par šiem gadījumiem, kā piedāvāt palīdzību,” pauda Avotiņa.
Lai vardarbībā cietušajām sievietēm palīdzētu, centrā “Skalbes” radīta brošūra, kurā ir informācija par tūlītējiem draudiem, padomi, ko darīt, ja sieviete plāno pamest vardarbīgās attiecības, kā arī brošūrā ir iespējams gūt informāciju par palīdzības iespējām, ko nosaka likumdošana. Brošūru var iegūt centrā “Skalbes” vai elektroniski mājaslapā.
Bezmaksas atbalsta tālrunis vardarbībā cietušajiem: 116006.
Kampaņas laikā saņemto zvanu skaits par vardarbību ģimenē gandrīz dubultojies, sasniedzot vairāk nekā 1230 zvanus.
“Tiklīdz viņas sajūt atbalstu, tiklīdz viņas sajūt, ka viņas nav vainīgas, tā viņām ir vienkāršāk ziņot par to policijai, vienkāršāk vērsties pēc palīdzības,” atzina Labklājības ministrijas eksperte Viktorija Boļšakova.
Šī gada pirmo sešu mēnešu laikā Valsts policija pieņēmusi 416 lēmumus par varmāku nošķiršanu no ģimenes, kas ir par gandrīz 190 gadījumiem vairāk, nekā pirms gada. Šādu lēmumu ir vairāk, pateicoties līdzcilvēku iesaistei. 54 gadījumos tiesa lēma par cietušā pagaidu aizsardzību.
Latvija uz Eiropas valstu fona izceļas ar smagajām vardarbības sekām, kas bieži vien nav zilumi vai pļaukas, bet gan nopietnas sekas uz cietušā psiholoģisko un fizisko veselību, kas izpaužas kā depresija, domas par pašnāvību, kā arī miesas bojājumu ārstēšana slimnīcā.
“Ir arī tādi gadījumi, kas ir atkārtoti. Viena tāda paciente Ieviņa mums bija vārdā, uzvārdu nesaukšu, kas bija ar galvas traumu, pēc tam ar muguras traumu,” pastāstīja Rīgas Austrumu slimnīcas ķirurgs Kārlis Bicāns.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā stāsta, ka visbiežāk ģimenes konfliktos cietušie traumpunktā nonāk ar smadzeņu satricinājumu, galvas traumām, sistām vai grieztām brūcēm. Diemžēl šādu incidentu skaitam nav tendence samazināties.
Traumpunktos visvairāk cilvēku nonāk svētkos, brīvdienās, parasti šie gadījumi ir dzīvībai bīstami un saistīti ar alkohola lietošanu.
“Mēs gan pacientiem nemēdzam uzdot daudz jautājumus, ar to policija nodarbojas. Tik, cik paši izstāsta, to mēs atceramies. Attiecībā uz greizsirdības scēnu spilgtākais piemērs bija tiešām, kad vīrietis savu sievieti bija sacirtis, ja nemaldos, tas bija tāds japāņu samuraja zobens,” atcerējās Austrumu slimnīcas traumatologs Andris Vikmanis.
Toreiz slimnīcu sieviete pametusi, sadevusies rokās ar pāridarītāju. Kampaņas pret vardarbību organizatori atzīst, ka bieži vien upuriem ir grūti saņemties pārtraukt vardarbīgās attiecības.
Valstij varmāku radītās izmaksas ir mērāmas simtos miljonu eiro. Maksāt nākas par policijas izsaukumiem, ārstu darbu un piekauto upuru slimības lapām.
* Aptauja norisinājās 2018.gada aprīlī, respondetu skaits - 1013 (visa Latvija, Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem ir LR pilsonība, vecumā no 15 gadiem)
** Aptauja norisinājās 2018.gada jūlijā, respondentu skaits - 1014 (visa Latvija, Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem ir LR pilsonība un kuriem nav pilsonības, vecumā no 15 gadiem)
