Filmā redzami trīs pārgājieni, kuros jaunieši pilda dažādus uzdevumus un reizē arī mācās, kā iet dabā, neatstājot aiz sevis pēdas: “Viena jauniešu grupa (skauti un gaidas) dodas gar jūru, gar stāvkrastiem. Jūrkalnes stāvkrasti ir vieta, kur visvairāk notiek krasta erozija, un šķita interesanti palūkoties, kā tā izskatās un ko vispār erozija nozīmē. Otrā grupa, kas bija Ķemeru jaunie reindžeri, devās purvā, parādot, ka no purva nav jābaidās, ja ievēro noteikumus. Viņi runā gan par purva viltību, gan par to, ka purvā doties ir droši un tā ir ļoti skaista vide, kur doties dabā. Trešā grupa ir ''Carnival Youth'', kas dodas uz Gaujas Nacionālo parku, iet gar Gaujas upi, un viņi meklē dažādus augus – gan aizsargājamus, gan neaizsargājamus – un pēta tos,” stāsta filmas scenārija autore Eva Johansone.
Vienlaikus filmas mērķis ir mācīt par septiņiem “neatstāj pēdas” principiem (no angļu valodas – leave no trace), kuri, lai gan visplašāk pazīstami tieši Ziemeļamerikā, arvien lielāku popularitāti iemanto visā pasaulē. Skaidro filmas producente Agnija Jansone: “Mums ir līdzīgs princips dabā ejot – “Ko ienes, to iznes”, kur uzsvars ir uz atkritumiem, taču šie ''neatstāj pēdas'' āra principi skatās plašāk, tie pasaka arī to, ka tev, piemēram, ir laicīgi jāgatavojas, jo, ja tu esi sagatavojies, tu aiz sevis atstāsi mazāk pēdu jeb mazāku ietekmi uz dabu.”
Neatstāt pēdas nozīmē izbaudīt āra dzīves aktivitātes, pēc kurām neatstāt nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka šeit kāds ir bijis un darbojies. Neatstāt pēdas vai atstāt pēc iespējas mazāku nevēlamo ietekmi uz dabu pēc nometņošanas ir skautu un gaidu āra dzīves filozofija. Cilvēkiem jāmācas atstāt pēc iespējas mazāk pēdu vai neatstāt tās vispār, lai daba varētu priecēt vēl daudzus citus un daudzus gadus.
“Neatstāj pēdas” pamatā ir septiņi pamatprincipi, kas tiek izmantoti, lai iemācītu, kā atstāt vismazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz dabu, lai jūsu rīcība būtu atbildīga un jūs vienlaikus izbaudītu āra dzīves aktivitātes. “Pandēmijas laiks iemācījis, ka daba mums ir būtisks veldzējums un palīgs psihiskās labklājības uzturēšanā. Šī [filma] būs iedvesma jauniešiem doties dabā un piedzīvot pārgājienu, ievērojot septiņus āra dzīves principus,” stāsta Agnija Jansone.
Pirms došanās dabā ikvienam ieteicams pārlasīt šos principus un izrunāt tos savā ģimenes vai draugu lokā, jo tos var un vajag pielietot.
Septiņi “Neatstāj pēdas” principi:
1. Plāno un gatavojies laicīgi
Pirms dodies dabā, kārtīgi izplāno un sagatavojies pasākumam: tā tu izvairīsies no neparedzētām un nevēlamām atpūtas pauzēm, apmetnes vietām vai atgadījumiem, kas rada postījumus dabai.
Plānojot jāņem vērā gaidāmie laikapstākļi; konkrētās teritorijas noteikumi un ierobežojumi; vai nebūs jāšķērso privātas teritorijas; kāds būs vidējais pārvietošanās ātrums (pārgājienam, velobraucienam u.c.); ēdienreižu skaits un nepieciešamās pārtikas daudzums visiem dalībniekiem; līdzi ņemamā ūdens daudzums un tā uzpildes iespējas pasākuma laikā.
2. Staigā pa iestaigātām takām un nometņo jau iekārtotās vietās
Dodoties dabā, neposti to! Cilvēku postījumi parādās, kad zemes virsma tiek tā nomīdīta, ka tur augošie augi un mītošie organismi nespēj atjaunoties, tāpēc rodas augsnes erozija un veidojas nevēlamas takas. Dodoties dabā, vislabāk izvēlies jau iestaigātas takas un paliec ierīkotajās apmetņu vietās. Ej pa iezīmēto vai izteiktāko ceļu, neizvēlies taisnākās vai vāji izteiktās takas. Atpūtai izvēlies vietu, kas tai ir paredzēta: uz ceļa, kur citi var netraucēti paiet garām. Atceries – labāk viens labi redzams ceļš nevis vairākas vāji iemītas takas!
3. Atkritumus izmet tiem paredzētajās vietās; ko esi paņēmis līdzi, to aiznes atpakaļ
Viens no galvenajiem veidiem, kā neradīt kaitējumu dabai, ir nepiesārņot to ar atkritumiem! Neatstāj neko aiz sevis! Visi atkritumi, kas rodas, atrodoties dabā – iepakojumi, salvetes, pārtikas atliekas – ir jāņem līdzi un jāizmet tiem paredzētajās vietās, ja tādas ir atrodamas. Atkritumus nedrīkst dedzināt un atstāt dabā, jo tas kaitē dabai un savvaļas dzīvniekiem
4. Atstāj visu tā, kā bija, pirms ieradies
Dodoties dabā, tu apmeklē daudz skaistu, interesantu vietu un apbrīno dažādus dabas un kultūras objektus. Lai to varētu izbaudīt arī citi pēc tevis, dari visu, lai atstātu vietu tādu, kāda tā bija pirms tevis. Atstāj akmeņus, augus, arheoloģiskos artefaktus un citus objektus vietās, kur tos atradi, tādējādi ļaujot tos atrast, ieraudzīt un izbaudīt arī citiem! Negreb ierakstus kokos vai klintīs! Šis princips attiecas ne tikai uz dabas, bet arī kultūras objektiem.
5. Samazini ugunskura ietekmi uz dabu
Ir daudzi, kas nometņošanu un būšanu pie dabas nevar iedomāties bez ugunskura. Tomēr uguns ir arī bīstama un nepareiza tās izmantošana rada postījumus dabai. Lai samazinātu uguns negatīvo ietekmi uz dabu, lieto ierīces (gāzes balonus, grilus u.c.), kas neatstāj pēdas dabā. Pirms kurini ugunskuru, vienmēr izvērtē, vai tas tev ir nepieciešams un kādus postījumus tas varētu radīt dabai! Ja iespējams, veido ugunskuru jau esošā ugunskura vietā. Atceries arī par drošību – neatstāj uguni nepieskatītu, turi malku un citus ugunsnedrošus materiālus drošā attālumā no ugunskura, aizejot rūpīgi nodzēs uguni!
6. Cieni dabu, dzīvniekus un apkārtējo vidi
Daba ir viss, kas mums apkārt, ko neesam radījuši mēs – cilvēki. Tā ir vienreizēja, brīnumaina un skaista, taču mainīga, sevišķi cilvēku ietekmē, tāpēc cieni to! Ieturi distanci, izzini un pēti dabu, vērojot to! Piemēram, vēro savvaļas dzīvniekus no attāluma, uzvedies klusu, nebiedē un netraucē tos! Neaiztiec dzīvnieku mājas un neposti tās! Neplūc augus bez vajadzības! Nebaro dzīvniekus ar tiem nepiemērotu pārtiku un neaiztiec to mazuļus!
7. Baudi dabu un ļauj to darīt arī citiem
Viena no svarīgākajām āra dzīves ētikas sastāvdaļām ir būt laipnam un pieklājīgam pret citiem. Tas ļauj izbaudīt dabu visiem interesentiem. Daudzi dodas dabā, lai tajā ieklausītos, gūtu mieru un enerģiju, tāpēc pārmērīgi trokšņi, vaļā palaisti mājdzīvnieki un postīta apkārtējā vide var būt nepatīkama un traucējoša.
