Iesakām pašiem mazākajiem!
Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!
Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.
Portāla “Lsm.lv” sadaļā vecākiem un bērniem turpinām publicēt padomrakstu sēriju, kā vecākiem ar bērniem runāt par ķermeni, intīmiem jautājumiem, seksualitāti.
Šajā tēmā jau rakstījām, ka runāt ar bērnu par seksualitāti ir vecāku pienākums.
Vecākiem jābūt gataviem bērnu jautājumiem par ķermeni, intimitāti, sabiedrībā pieņemtajām normām un jāizvērtē, vai paša bērnības pieredze ģimenē ir nododama nākamajai paaudzei. Šāda saruna ar bērnu ir prognozējama, tai var gatavoties.
Vecāku prasme runāt ar bērnu par dzimumjautājumiem
“Visa sākums bērna seksuālajai audzināšanai ir vecāku pieredze,” uzskata psiholoģe Dace Vaišļa.
Par seksu runā ļoti daudz. Slavenās filmas “Sekss un lielpilsēta” milzu popularitātei ir saprotams izskaidrojums – tur brīvi un nepiespiesti runā par attiecībām un seksu, ko, iespējams, nedara skatītājs.
“Otra svarīga lieta bērna seksuālajā audzināšanā ir – ko vecākiem nozīmē bērna piedzimšana,“ akcentē psiholoģe Dace Vaišļa. Bērns dzima, jo tā ir norma, jo tā izskatās īsta ģimene – ar bērnu? Bieži vecāki saka, ka bērns ir plānots. Plānots galvā vai jūtās? Bieži bērns dod kādu ģimenisku ritmu, patveršanos no vientulības, ar bērnu audzināšanu aizņemtajiem nav jādomā par pašrealizāciju, vecāki, pateicoties bērnam, ir noteiktā sabiedriskā apritē.
No tā arī lielā mērā izriet tālākais: vai vecāki jau pret zīdainīti izturas kā pret seksuālu būtni – dzimumam piederīgu, kad zīdainis vecāku attieksmē kļūst par piederīgu savam dzimumam, seksuālu būtni?
Seksualitāte ir sava ķermeņa apzināšanās – kas kur atrodas, kādos vārdos sauc ķermeņa daļas.
Bērnam jāzina – “visas manas ķermeņa daļas ir manas un visas ir labas un vajadzīgas”,
skaidro psiholoģe.
Vai vecāki paši spējīgi pilnībā pieņemt savu ķermeni un nosaukt vārdos, vai bērns dzirdēs vārdus "čuriņa", "krāniņš" (katram vecākam šie vārdi būs citādi). Ja nē, tad kā gan vecāki varētu brīvi runāt ar bērnu par viņa ķermeni.
Agri vai vēlu bērns, ar kuru nerunā par viņa ķermeni, sāks domāt, ka kāda viņa ķermeņa daļa ir slikta un nepiedienīga, tāpēc par to nevar runāt.
Kad vecāki ar bērnu par to sāk runāt, ir atkarīgs no vecāku audzināšanas pieredzes un uzskatiem.
Situācijas, kad vecāki neprot runāt ar bērnu par ģimenes un intīmiem jautājumiem
Varētu domāt, ka intīmo jautājumu sfēra ir sensitīva, runāt par to ar bērniem vecākiem varētu būt problēmas, jo tur ir jānosauc kāda ķermeņa daļa vai procesi, par kuriem nerunā ikdienā.
Psihologu pieredze rāda, ka vecāki nevar sadūšoties ar bērnu runāt, piemēram, par to, ka ģimenē gaidāms pieaugums vai par vecāku nesaskaņām un šķiršanos.
Vecāki, kuri šķiras, nav spējīgi bērnam pateikt teikumu: “Mums ar tēti/mammu ir domstarpības, bet mēs nepārstāsim tevi mīlēt.”
“Ja vecāks nevar/neprot runāt ar bērnu par intīmiem jautājumiem, tad pamatproblēma ir vecāku nespējā atzīties, ka ar kaut ko netiek galā,”
norāda Inese Putniece.
Ja bērns jautā, tad vecākam tūlīt jāatbild. Sarunām jābūt nepiespiestām. Bērnam var rasties jautājumi, skatoties multfilmu, šovu.
“Bieži vecāki jūtas stīvi un sasaistīti, ar bērnu runājot par seksuālām tēmām vai intīmiem jautājumiem,” skaidro psiholoģe Inese Putniece.
Iedomājieties elementāru bērna jautājumu – “Kā es nokļuvu mammai vēderā?” Dažkārt vecāki nav spējīgi par to runāt, nevar paskaidrot bērnam, ar šādu vecāku pieredzi saskārusies psiholoģe.
Kam ir tiesības runāt ar bērnu
Par seksuālas dabas jautājumiem nav jārunā ar katru pretimnācēju (ja kāds hiperpārspīlētā veidā publiski runā par intīmām lietām, tas, visticamāk, liecina, ka šajā jautājumā cilvēks nejūtas pārliecināts), bet ir jārunā; un ģimene ir vieta, kur bērnam uzdot jautājumus un saņemt atbildes, lai veidotos izpratne par seksualitāti un gūtu zināšanas par ķermeni.
Intimitātes robežas ir dažādas katrā ģimenē, tāpat ir sabiedrībā pieņemtas robežas, ko drīkst atļauties, kas būtu robežu pārkāpums.
Šajā ziņā, runājot ar bērnu, protams, jādomā par viņa vecumu, cik detalizēta un vecumam atbilstīga būs atbilde.
Psiholoģes Ineses Putnieces pieredzē ir situācija, kad vecāki ceļ traci mājās, jo bērnudārzā kāds pieaugušais ir atbildējis uz bērna jautājumiem.
Vecāki ir pārliecināti, ka šādas sarunas bērnos var modināt seksuālās dziņas, tāpēc nav vēlamas.
Psihoterapeite uzskata, ka vecāki, kuri paši ir ar lielāku norūpēšanos par seksualitāti un neprasmi par to runāt, uzskata, ka šādās sarunās bērns tiek hiperstimulēts seksuālajā jomā.
Daudzās ģimenēs ir tendence nerunāt ar bērnu par ķermeniskām attiecībām, uzskatot, ka ar to tiks galā bērnudārzs, skola, internets vai bērna draugi.
Iedomājieties, ka bērns pārsteidz vecākus seksa laikā. Bērns pamostas un dodas uz vecāku guļamistabu, vecāki izdzen bērnu ārā, neko nepaskaidrojot, nerunājot ar bērnu.
Bērnam tad ir daudz domu par notikušo, visbiežāk bērns domā, ka tētis dara pāri mammai. Bērnam ar šīm domām jātiek galā vienam, bez pieaugušo skaidrojumiem. Samulsušie vecāki, neprotot bērnam ko paskaidrot, ir laimīgi, ja bērns par redzēto vairs neatgādina, tātad nebūs jārunā, bet apmulsušā bērna prātā ir daudzas notikušā versijas, uz kurām nav atbilžu, tikai minējumi bērna izpratnē.
Audzināšanas videi seksuālā un intīmā jomā ir noteicošā loma. Ineses Putnieces profesionālā pieredze rāda, ka ļoti puritāniska audzināšana bērnībā rada grūtības pieaugušā dzīvē. Šie cilvēki var būt sevi ierobežojoši un iebiedēti.
Ja jums ir jautājumi, rakstiet uz [email protected], palīdzēsim rast atbildes.
