Par nopelniem Latvijas valsts labā šovasar Eduards tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku. Bet, kā smejoties atgādina viņa kundze Elēna* Marga, apbalvošanas ceremonijā viņu uzrunājis bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris, Ordeņu kapitula loceklis ģenerālleitnants Raimons Graube, sacīdams: "Katrai civilista sievai tiešām pieder puse no sava vīra ordeņa. Armijā, kad virsnieks saņem uz uzplečiem jaunu zvaigznīti, piemēram, trešo, tad mēs sakām: sievai ir par vienu vairāk."
Helēna Marga ir etiķetes un protokola pasniedzēja un arī mākslas kolekcionāre. Pārkāpjot Liniņu dzīvokļa slieksni var pārliecināties, ka te vērtē visu skaisto. Arī ''Ģimenes studiju'' ciemos Helēna un Eduards uzņem pie skaisti klāta pusdienu galda.
"Tāds galds nav nekāda dekorācija. Mēs tā dzīvojam, mums katru dienu ir baltais galdauts. Katru dienu mums ir ēdieni, es labprāt gatavoju gan pandēmijas periodā, gan pirms pandēmijas. Tas ir mūsu dzīvesstils. Tā bija manā bērnībā, tā bijis visu manu mūžu. Mēs nekad neēdām virtuvē. Tā ir tikai saimniecības zona," atklāj Helēna.
Mājas vide ir Helēnas radīta. Eduards atzīst, ka viņš ir iedzīvojies, – Helēna gādā, lai viņam būtu ērti dzīvot un strādāt, jo ļoti daudz dara mājās, sevišķi pēdējos pāris gadus.
"Tas nav viegli cilvēkam, ar kuru dzīvo kopā. Viena lieta ir baudīt mūsu darba galaproduktu. Cita lieta ir klausīties šīs sarunas, un, ja labi nostādītā balsī dzīvokļa stūrī kāds runājas, neizbēgami tas ir jādzird. Ne vienmēr tas ir brīdis, kad gribas savu uzmanību kaut kam tādam pieslēgt. Tāpēc gaidām, kad šis pandēmijas laiks beigsies un varēs atgriezties kaut cik normālā darba režīmā, lai vismaz tā darba daļa, ko parasti darīju ārpus mājas, nenotiktu zoom, bet Radio studijā," atzīst Eduards.
Viņš arī piebilst, ka tas ir svarīgi ne tikai pašam, bet arī klausītājiem, jo tā ir cita skaņas kvalitāte.
Bet mājās Eduards strādā pie sava vectēva, savulaik skolas pārziņa Viduču skolā netālu no Viļakas, iegādāta rakstāmgalda. Savukārt priekšnamā ir izvietota viņa bibliotēka, kurā ir vairāk nekā 3000 grāmatu. Eduarda aizraušanās ar grāmatām sākusies vēl pirms studijām.
"Ikdienas maizītei varētu pietikt ar faktoloģiju, ko var atrast internetā, tomēr komentētājam vairāk nekā tīrus faktus ir jāzina arī dažādas interpretācijas," atzīst Eduards.
Latvijas Radio Eduards jau ilgus gadus veido savu autorraidījumu "Šīs dienas acīm", šobrīd arī kopā ar kolēģi Aidi Tomsonu – raidījumu "Divas puslodes". Bet sākumā bijuši dažādi darbi un projekti ārštatā, vispirms Orests Silabriedis aicinājis lasīt dzeju, bija posms, kad kopā ar toreizējo Latvijas Radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, polittehnologu un politikas vērotāju Mārci Bendiku un filozofu un publicistu Ilmāru Latkovski Eduards veidoja satīrisku raidījumu "Rīta rosme". Bet 2005. gada otrajā pusē nācis piedāvājums pievienoties pastāvīgā darbā Latvijas Radio.
"Radio biju iedzīvojies, un acīmredzot arī Radio biju iepaticies, un Latvijas Radio 1. kanāla direktore Inese Matjušonoka man jautāja, ko es varu piedāvāt. Vēstures raidījums "Šīs dienas acīm" kļuva par manu pirmo darbu jau kā štata darbiniekam. Ar laiku pievienojās šis tas cits," stāsta Eduards.
"Salīdzinot ar iepriekšējo pieredzi, Radio darbā ir lielāks atbildības moments,'' vērtē Eduards. "Arī iepriekšējos darbos kaut kādā ziņā, gan reklāmā strādājot, gan Operā, es uzrunāju auditoriju, bet tur sabiedriskās nozīmības komponente bija salīdzinoši mazāka. Radio darbā mēs esam ļoti atbildīgi par to, ko sakām un kāda varētu būt uz to sabiedrības reakcija,"
"Principā es dzīvoju Latvijas Radio skaņu studijā," piebilst Helēna, pa stundām raksturojot Eduarda darba dienu. Vīru viņa nekritizē, viņš ir profesionālis. Eduards atzīst, ka ir nedaudz jutīgs pret kritiku, kurai nepiekrīt.
"Man tas, protams, ir patīkami, zinu par ko. Paldies, ka mans veikums šādā veidā ir atzīmēts, atzīst Eduards, runājot par nesen saņemto apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni.
Helēna atklāj, ka saglabājusi visus dokumentus, kas saistīti ar Trīju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu. Viņas doma ir to dāvināt Latvijas Radio, lai pēc 50 gadiem būtu ko iepazīt Latvijas Radio muzejā. Savukārt Eduards bilst, ka viņam ir dažas idejas, domājot par Latvijas Radio simtgadi, kas nemaz nav tālu.
Radio dzimšanas dienu Eduards un Helēna parasti mājās nesvin. Bet valsts svētkus novembrī parasti atzīmē ar īpaši klātu galdu un, kad ir iespējams, aicina arī ciemos tuvus draugus un radiniekus. Valsts svētkiem seko pāris personiski svinamas dienas – gan Eduarda, gan Helēnas dzimšanas diena decembra sākumā, un tad jau turpat arī Ziemassvētki un Jaunais gads.
Runājot par savstarpējām attiecībām, Helēna atklāj, ka viņai ir svarīgi, lai cilvēks, kas dzīvo kopā ar viņu, būtu laimīgs. Bet tajā pašā laikā viņa bilst, ka nevar gādāt par cilvēkiem, kurus neciena.
"Man ļoti svarīgi mīlēt un svarīga ir cieņa," norāda Helēna.
Eduards bilst: "Katru sekmīgu attiecību pamatā ir savstarpēja izlīdzsvarošana, kad viens cilvēks cenšas atbalstīt otru, kā saka, aizpildot otra cilvēka dzīves robus, cenšoties likt savu ieguldījumu tur, kur otram varbūt pietrūkst.
Tā mēs arī cenšamies viens otru balstīt. Mēs cenšamies būt viens otram interesanti, bez tā arī divi cilvēki nevar dzīvot kopā, ja attiecības sastāv tikai no inerces un tajās nav kaut mazu, bet pārsteiguma momentu."
Abi neslēpj, ka daudzējādā ziņā ir arī atšķirīgi, diskutē, strīdas un reizēm arī karsti strīdas par dažādiem jautājumiem, arī par politiku.
Helēnas vaļasprieks gatavot, Eduardam – sēņot. Abi kopā dodas uz Kurzemes jūrmalu, Helēna staigā gar jūru, bet Eduards netālu pie Kaņiera ezera sēņo.
*Eduards sarunā latvisko sievas vārdu, lietojot Helēna, tāpēc arī "Ģimenes studija" seko viņa piemēram.
