Šo Kārļa Vērdiņa dzejoli komponējis Kārlis Lācis, izpilda "Dzeguzīte". Uzmanīgi ieklausies tekstā!
Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par mācību satura piemērotību skolēniem un skolotāju un ģimenes atbildību bērnu izglītībā.
Vecākiem šķiet, ka dzejolis, kurā bērns stāsta par tēti, kurš trīs reizes gājis prom no ģimenes, tad atkal atgriezies, par bēdīgo mammu, ir skolēniem nepiemērots.
Daži radio klausītāji uzskata, ka šāds dzejoli diskreditē tēvu lomu ģimenē, padarot viņus par neveiksminiekiem.
Skolotāja izvēlas mācību saturu literatūrā, bet vecāki var iebilst, ja šāds saturs viņiem šķiet bērna izglītībai nepiemērots. Ir būtiski par sensitīvām tēmām ar skolēniem runāt, lai viņi saprastu, kāpēc no galvas jāmācās šāds dzejolis.
Skolotāja Dace Jaundaldere-Dātava skaidro, ka ar bērniem, pirms uzdot šo dzejoli mācīties, runātu par dažādām ģimenēm, dažādu pieredzi un attiecību modeļiem. "Dažiem bērniem būs arī personīga pieredze par šo dzejoli."
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāce Aiva Šenne uzsver, ka skolotājs ir atbildīgs par mācību metožu izvēli. Kārtību, kādā izvēlas mācību literatūru, nosaka Ministru kabinets. "Šis dzejolis rosina bērna kritisko domāšanu un aktualizē emocijas."
Liekulība izglītības saturā
Šī dzejoļa sakarā aktualizējas kāda problēma – mācību standarta virsmērķis ir audzināt personību, to dara ar mācību satura palīdzību. Ja skandina dainas, var iedomāties, ka skaistais, baltais saturs bērnu vedīs uz labāku nākotni.
Bieži bērni ārpus skolas redz skaudrāku realitāti, nekā vecāki var iedomāties, tāpēc “baltais saturs” skolā var būt liekulīgs,
mācību satura ietekmi uz skolēnu uztveri skaidro psiholoģe Baiba Martinsone.
Līdz šim skolās galvenais uzsvars ir uz akadēmisko mācīšanos, to saucam par labu izglītību, neiedziļinoties emocionālajā audzināšanā, bet emocijas ir svarīgas. Runājot par šo dzejoli, būtu jārunā par sajūtām, citu cilvēku nodomiem, emocijām.
“Skolas psiholoģe iedrošina skolotājus būt atklātiem ar bērniem, jo skolotāji atklātāki, jo bērni atbalstošāki,” ar savu pieredzi dalās Dace Jaundaldere-Dātava. Pedagoģe arī iesaka skolotājiem izvērtēt savas zināšanas kādā jomā, ja nepieciešams, jāmeklē palīdzība skolā vai ārējos resursos.
"Ja skolotājs nav pietiekami sagatavots runāts par šo dzejoli, tad var meklēt palīdzību vai izvēlēties kādu citu darbu, jo obligātās literatūras skolā nav."
Šajā dzejolī netiek piedāvāts risinājums, psiholoģe to uzskata par ideālu situāciju, jo ļauj pedagogiem kopā ar bērniem izvērtēt situāciju un mācīties no tās. "Mācīties labāko, ko no tā var."
Vecāku iebildumi par mācību saturu
Kad bērni sāk mācīties skolā, tas aktualizē vecāku skolas pieredzi. Šāds dzejolis dod iespēju vecākiem graut bērna lojalitāti pret skolu, sakot, ka muļķības, kam tas domāts, kāpēc tas jāmācās. Ja vecākam šķiet, ka saturs ir pretrunā ar ģimenes nostāju, ir jāvienojas ar skolu, jāinformē pedagogi. Ja šī dzejoļa vai cita mācību satura sakarā nav bijusi saruna skolā, tad jārunā mājās ar bērnu.
Ja vecāki ir satriekti par šādu dzejoli, tas var sabaidīt arī bērnu. Vecāki uztraucas, ka bērns var tikt traumēts. Cik tālu vecāki var kontrolēt bērnu pieredzi? Vecākiem nevajag bērniem visu laiku piedāvāt kontrolētu vidi.
Skolotāja akcentē, ka svarīgs ir stundas akcents, ko vēlas bērniem iemācīt, svarīgi, lai emocijas ir līdzsvarā, lai netiek runāts tikai par slikto vai kas pārspīlēti idealizēts..
Skolotāja izvēle
Katram skolotājam ir iespējams izmantot jau sagatavotu mācību materiālu vai izveidot savu. Kompetencēs balstītajā saturā kritiskā domāšana un emocionālā audzināšana ir vēl vairāk akcentēta nekā līdz šim. Skolotājam jāvēro bērni un jāpaļaujas uz bērnu vēlmi izvēlēties aktuālas tēmas.
Skolotāja Dace Jaundaldere-Dātava aicina vecākus uzticēties skolotājam kā profesionālim, jo
uzticēšanās palīdz strādāt gan skolotājiem, gan bērniem. Arī ar sensitīvām tēmām.
