Samazināts bērnu skaits klasēs, attālinātas mācības bērnudārzā – kā pandēmijas laiku vada skolēni Libānā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vecāki šīs globālās pandēmijas laikā cenšas uzturēt savus bērnus drošībā, palīdz gūt izglītību un dara visu iespējamo, lai bērni būtu laimīgi. Tas ir nemainīgi visā pasaulē. Katrā valstī situācija ir citāda, pieņemtie likumi un to īstenošana cita, bet no katras pieredzes ir iespējams mācīties.  Piedāvājam žurnālistes un trīs gadus vecas meitas mammas Lidijas Lieģis stāstīto LSM.LV par pandēmijas laika izglītības, fiziskās un emocionālās drošības pieredzi, dzīvojot Libānā.

ĪSUMĀ:

  • Libānu skārusi smaga ekonomiskā krīze, to aizsāka Covid-19 pandēmija, pastiprināja sprādzieni Beirūtas ostā augusta sākumā.
  • Kopš marta bērni nav praktiski bijuši skolā, tagad mācības pamazām atsāk.
  • Izglītības iestādēs ļoti stingri epidemioloģiskie noteikumi – sejas aizsargi vai maskas, atdalītas darba vietas.
  • Klase sadalīta – 10 skolēni strādā attālināti, 10 atrodas mācību iestādē.
  • Mazāku bērnu vecāki izvēlas, vai bērns apmeklēs izglītības iestādi.
  • Tiešsaistes nodarbības notiek arī mazākiem bērniem, pedagogi uzskata, ka lietderīgas tās ir bērniem no astoņu gadu vecuma.
  • Bērnu un vecāku stresu attālināto mācību laikā novēro gan pedagogiem un vecākiem, gan bērniem.
  • Pedagogi aicina būt gataviem pielāgoties situācijai, veikt pozitīvas pārmaiņas un censties nezaudēt optimismu par nākotni.

Situācija Libānā

Pēdējā gada laikā Libāna ir saskārusies ar dziļu ekonomisko, politisko un veselības krīzi. 4. augustā Beirūtas ostā notika sprādziens, tas nodarīja plašus postījumus pilsētai, gandrīz 200 bojāgājušo un vairāk nekā 6000 ievainoto. Cilvēki šeit jau cīnījās ar grūtībām, ko radīja grimstošā ekonomika un vietējās valūtas vērtības krišanas par 80% no marta. Libāna martā noteica vienu no pasaules stingrākajiem iebraukšanas aizliegumiem valstī, ierobežojumi kopš tā laika ir samazinājušies, saslimšana ar Covid-19 strauji pieaug.

Pandēmijas dēļ lielākā daļa bērnu kopš marta nav fiziski bijuši skolā. Tagad  lielākajā daļā skolu darbosies hibrīda sistēma, kurā būs apvienota tiešsaistes un individuālā izglītība; bērni vienu nedēļu apmeklēs nodarbības, bet nākamajā nedēļā mācīsies no mājām.

Katru reizi, kad skolā tiek atklāti saslimšanas gadījumi ar Covid-19, minētā klase atrodas karantīnā uz 14 dienām.

Pirmsskolas izglītība

Jūlijā bērnudārzi atvērās, bet ar stingrām vadlīnijām par to, kā darboties: pastiprināta telpu tīrīšana ikdienā, ne vairāk kā desmit bērni klasē ar diviem skolotājiem, skolotājiem masku valkāšana obligāta, temperatūras mērīšana pie durvīm, nākot uz dārziņu, un četras reizes dienā, kā arī bieža roku mazgāšana. Tikai bērniem un personālam ir atļauts ienākt bērnudārzā (skolas īstenos līdzīgus pasākumus).

Vecāki šajā laikā saskarās ar daudzām grūtām izvēlēm. Daudzi vecāki man teica, ka viņi uztraucas par savu bērnu emocionālo veselību pēc četriem mēnešiem stingrā izolācijā. Tie, kuriem ir jaunāki bērni, raizējas par to, kā viņiem paskaidrot, kāpēc kādu nedēļu viņi var aiziet uz bērnudārzu, un nākamajā tas ir slēgts. Daži vecāki izvēlēsies turēt savus bērnus mājās, neskatoties uz iespējamo ietekmi uz viņu emocionālo veselību un izglītības attīstību.

Tāpat kā citur, mūsu dzīve ir ārkārtīgi mainījusies. Pandēmija, ekonomiskā situācija un sprādzieni ir skāruši visus, tika iznīcinātas vai sabojātas 92 publiskās skolas un 67 privātskolas (pēc Izglītības ministrijas datiem).

Mūsu meita turpināja apmeklēt bērnudārzu, kad tas bija atvērts. Ģimenē stingri ierobežojam, kur un kad iziet vai ciemoties. Meita apciemo vecvecākus, māsīcas un brālēnus, un reizēm mēs satiekamies ar pāris draugiem un viņu bērniem ārpus mājas. Cilvēki vairs nav brīvi, satiekoties viens ar otru; mēs esam kļuvuši paranoiski un tālredzīgi, kas reizēm var būt emocionāli grūti.

Daudzas ģimenes jau tagad saskaras ar lieliem finansiāliem apgrūtinājumiem, jo algas katru mēnesi ir mazākas valūtas devalvācijas dēļ.

Skolotāju padomi mācībām tiešsaistē

Manas meitas bērnudārza direktore Nivīna Hadāda septembrī izveidoja jaunu programmu bērniem, kuri sāk mācības skolā. Pēc viņas pieredzes, tiešsaistes nodarbības labi darbojas astoņus gadus veciem un vecākiem bērniem.

Viņa atzīmē, ka vecākiem nevajadzētu izdarīt spiedienu uz bērniem un radīt bērniem stresu par tiešsaistes sesijām.

“Bērniem ir īsa uzmanība tiešsaistes mācībām. Lai viņi jūtas ērti un beidz mācību seansu, kad vairs nespēj koncentrēties.”

Chirine Karouta, 2. klases skolotāja (skolnieki vecumā 7/8) teica: “Nav jādara vai jāliek bērniem darīt visu to, kas no viņiem tiek prasīts. Nespiest bērnus nokomplektēt nodarbības vai mājasdarbus, ja viņi nezina, kā to izdarīt, un nelikt viņiem justies par to vainīgiem.” Viņa iesaka ļaut bērniem regulāri pārtraukt mācības un zīmēt vai rotaļāties.

Raja Tabeta, 1. klases audzinātāja (skolēniem 6/7 gadi), teica: “Mums jābūt kopā ar bērniem, lai viņiem palīdzētu. Tiešsaistes apmācība ir problemātiska.”

Skolotājas galvenais padoms arī ir nepiespiest bērnus, lai viņi strādā vieni paši, sākot no piecu gadu vecuma. Viņi var klausīties skolotāju un strādāt vienatnē tiešsaistē.

Stresu izjutīs bērni, kuru vecāki nepārtraukti lūdz viņiem pievērsties un mācīties.

Viņa atzīmē, ka jaunāki bērni – līdz piecu gadu vecumam – nevar nosēdēt mierīgi ilgāk par 20 minūtēm, iesaka ļaut viņiem regulāri pārvietoties. Jo vecāks ir bērns, jo ilgāk viņš var koncentrēties darbam.

Bērnudārza bērnu vecākiem ir izvēle, vai sūtīt savus bērnus vai ļaut viņiem apmeklēt tikai tiešsaistes nodarbības. Mēs ar vīru esam nolēmuši, ka mūsu meita piedalīsies mācībās skolā. Lai to izdarītu, viņai visu laiku jānēsā sejas vairogs. Visiem skolotājiem jāvalkā maskas un sejas vairogi. Būs minimāls fizisks kontakts; bērnu galdi dalīti ar stiklu, lai bērni nebūtu tiešā saskarsmē savā starpā.

Izņēmuma kārtā katram bērnam uz skolu ir jāatved savs darbarīku, krāsu, zīmuļu komplekts.

21 bērna klase tiks sadalīta divās grupās; viena grupa apmeklēs skolu dažas dienas, kamēr otrā grupa apmeklēs tiešsaistes nodarbības.

Mums jāņem vērā arī slodze, kas šajā jaunajā situācijā gulstas uz skolotājiem. Chirines darba slodze ir dubultojusies sakarā ar pieaugošo sagatavošanās laiku. “Es veicu daudzus darbus vienlaicīgi. Man jābūt tehniķei, padomdevējai vecākiem un studentiem, izpildsekretārei un skolotājai!''

Vecāku viedoklis par izmaiņām mācību procesā

Anna Grage Dannaoui ir skolotāja un Beirutas Relaksijas mācību centra dibinātāja. Viņa māca bērnus no 8 līdz 14 gadu vecumam, viņai ir četrus gadus vecs dēls. Līdzīgi citiem skolotājiem, viņas labākais padoms vecākiem ir relaksēties un mazināt bērnu stresu. “Daudziem no mums tas ir jauns, un, ja tu reizēm jūties neapmierināts, tas ir saprotams. Esiet laipns pret sevi un saviem bērniem, kad abi pielāgojaties šai jaunajai situācijai. Ja ir nepieciešams, pārtrauciet mācības, kad vien vajag, un vienmēr uzmaniet, vai esat pietiekami padzēries ūdeni.”

Nadīna Ramlavi, divu dēlu mamma (7 un 10 gadus veci), dzīvo Beirūtā, kamēr vīrs strādā ārzemēs. Viņai rutīna ir bijusi svarīga, lai izdzīvotu tiešsaistes mācību laikā. “Sākumā bija grūti. Bet tagad mēs pie tā esam pieraduši, un tiešsaistes nodarbības sākas tajā pašā laikā, kā skola no rīta, kas to atvieglo. Kad tikai ik pa laikam bija mācības, bet ne katru dienu, tas bija grūtāk.”

Viņas dēliem mācībās ir palīdzējusi laba darba vieta, kur mācīties katru dienu, un ikdienas rutīna. “Mēs pabeidzam nodarbības, ņemam pārtraukumu, tad darām mājasdarbus.” Viņa ir nolēmusi sūtīt savus dēlus uz skolu, kad tā tiks atvērta 2. novembrī. “Bērniem dēlu vecumā ir vajadzīga rutīna. Tāpēc es izdarīju izvēli: sūtīt atpakaļ un ierobežot viņu vizītes pie vecvecākiem. Ir viegli ierobežot došanos pie draugiem – viņi apciemo dažus draugus, kuriem, cik zinu, ir līdzīgi ierobežojumi viņu bērniem.”

Haifai Bejdounai ir trīs bērni. Deviņus gadu vecam dēlam joprojām tiešsaistes nodarbības ir problemātiskas. Viņiem galvenais ir rutīna un klusa darbavieta. Viņu lielā cīņa pandēmijas laikā ir bijusi emocionālā veselība. “Ir grūti palikt mājās, bērni kļūst vientuļi un neapmierināti. Bērniem pietrūkst draugu un normālas dzīves.” Viņi kopā skatās ziņas, lai palīdzētu izprast globālo situāciju, kā arī uzsver pastiprinātu roku mazgāšanu un maskas valkāšanu.

5 padomi, kā organizēt tiešsaistes nodarbības mazākiem bērniem

  1. Dejot, pakustēties, krāsot, veidot un dziedāt starp nodarbībām.
  2. Vecākiem censties atbrīvoties no stresa, tad arī bērni jutīsies mierīgi.
  3. Sākt uzlīmju atlīdzības sistēmu katrai nodarbībai, ko bērns izpilda; pēc trim uzlīmēm viņi iegūst nelielu dāvanu.
  4. Pārliecinieties, ka viņiem ir noteikta darba vieta. Pārliecinieties, vai krēsls un rakstāmgalds ir ērti, un aizvāciet rotaļlietas un citus traucēkļus.
  5. Runājiet ar saviem bērniem: paskaidrojiet, kas notiek, ka viņi drīz satiks savus skolotājus un draugus.

9 ieteikumi, kā pandēmijas laikā nodrošināt bērnu emocionālo un fizisko drošību

  1. Vienmēr nēsājiet līdzi maskas un dezinfekcijas līdzekli; glabājiet tos arī automašīnā.
  2. Nomazgājiet rokas, tiklīdz ierodaties mājās vai kādās citās telpās.
  3. Izgatavojiet vai iegādājieties jautras krāsainas maskas, kas piemērotas bērniem, un no tām izveidojiet spēļu vai balvu sistēmu. “Ja tu vari uzvilkt savu masku lielveikalā, mēs izdomāsim tev nelielu balvu vai atalgojumu.”
  4. Runāt par emocijām ar jaunākiem bērniem, ļaut viņiem paust, kā viņi jūtas, sarunās, zīmējot, krāsojot.
  5. Ierobežojiet ciemošanos, ja nepieciešams, tiecieties ar nelielu draugu skaitu un, ja iespējams, ārā, ne telpās.
  6. Pamēģiniet katru dienu būt ārā, lai mazliet pastaigātu vai skrietu.
  7. Esiet radoši mājās – ļaujiet bērniem cept, gatavot, gleznot utt. un sakopt. No trīs gadu vecuma bērni var iesaistīties dažādos mājas darbos un viņiem patīk palīdzēt.
  8. Katru dienu veltiet laiku sev, lai novērtētu savu garīgo un fizisko labsajūtu.
  9. Koncentrējieties uz rutīnas radīšanu, pat ja bērni fiziski neapmeklē skolu.

Kā pandēmija maina izglītības sistēmu

Attiecībā uz to, kā pandēmija mainīs izglītību, daži skolotāji atzīmēja, ka tehnoloģijām jau ir bijusi būtiska nozīme mājasdarbu un pētniecības uzdevumu veikšanā. “Tomēr mēs neaizmirstam par grāmatām vai par to, kā turēt zīmuli vai rakstīt. Mums ir vajadzīgs līdzsvars starp šīm lietām,” atzīmē skolotāja Raja Tabeta.

Tomēr ir skaidrs, ka tehnoloģijām arī turpmāk būs arvien lielāka nozīme katras paaudzes izglītībā.

Šajā laikā kļūst skaidrs, ka mums visiem ir jāpaplašina mūsu redzes lauks un attieksme pret pasauli un vidi. Noteikti jābūt gatavam pielāgoties, veikt pozitīvas pārmaiņas un censties nezaudēt optimismu par nākotni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti