Tradicionālaiss Helovīna simbols ir izgrebts ķirbis ar sveci iekšpusē, tā aizbiedē ļaunos garus, skaidro raidījumā "Mēs ar brāli, kolosāli" .
Bērni Helovīnā pārģērbjas par spokiem, raganām, zombijiem. Pārģērbušies un nomaskējušies Helovīna dalībnieki simbolizē garus no citas pasaules, kuri klauvē pie durvīm, sakot – “Saldumus vai izjokosim”. Ja mājas saimnieks nedalās ar gardumiem, tas nozīmē, ka neizrāda cieņu gariem un atnākušie bērni var viņu izjokot.
Pasaulē ir dažādas Helovīnu svinēšanas tradīcijas.
Skotijā jānomizo ābols tā, lai iznāktu gara, nepārtraukta mizas strēmele.
Itālijā cep cepumus – mirušo pupiņas, tas ir konditorijas izstrādājums pupiņas formā.
Austrijā veselu nedēļu mājās atstāj ieslēgtu gaismu un pie durvīm gariem atstāj maizi un ūdeni.
Latviešiem šajā laikā ir veļu laiks, kas turpinās līdz Mārtiņiem (šis laiks ir atšķirīgs dažādos Latvijas novados). Senie latvieši ticēja, ka veļu laikā aizgājušo senču gari nāk ciemoties pie dzīvajiem.
