Vajadzība vai nostalģija
Saldumu paciņas nebija problemātiskas vienmēr. Atceros savu bērnību deviņdesmitajos – tiramisu vietā bija baltmaize ar sviestu un cukuru, burgeru imitējām, starp divām ķieģelīša šķēlēm ieliekot mammas kotleti ar kečupu. Ja paveicās – un veicās parasti ap desmito datumu, kad tētim bija alga –, galdā tika celts "Snickers" batoniņš. Sagriezts plānās šķēlītēs, lai pietiek visiem un vairākām dienām. Nebija ne runas, ka saldumus ēd par daudz, tāpēc paciņa Ziemassvētkos bija īsts brīnums. Nesmādējām ne "Rudzupuķi", ne "Vētrasputnu", ne augļu ledenītes – viss likās garšīgs un vēlams. Šobrīd svētku brīnums ar atlaidi ir pieejams ikvienā veikalā.
Saldumi ir zaudējuši savu īpašo statusu un kļuvuši par veselības apdraudējumu.
Bet tomēr, tos dāvinot svētkos, mēs apliecinām, ka tas ir vērtīgs, īpašs produkts. Uzturzinātnes skatījumā tā nav taisnība. Ir jāatbild arī uz jautājumu: kam patiesībā ir nepieciešamas tās saldumu paciņas? Vai tā ir vecāku nostaļģija par savu bērnību vai mūsdienu bērnu patiesā vēlme?
Vai mazos tiešām iepriecina maisiņš ar salaveci, pildīts ar bārkstainām konfektēm, vai tā ir mūsu siltā atmiņa, ko projicējam tālāk?
Katrs ceturtais bērns ēd par daudz
Slimību profilakses un kontroles centra nesenais pētījums parāda – katram ceturtajam 7–9 gadus vecam bērnam ir liekais svars vai aptaukošanās. Tikai 30% bērnu ēd augļus katru dienu. Dārzeņu statistika ir vēl bēdīgāka – nesasniedz pat 25%. Kā ar saldumiem?
Kopumā katru dienu saldumus ēd 19% 1. un 3. klases skolēnu, 27% tos ēd vairākas reizes nedēļā, 42% dažas dienas nedēļā, 12 % retāk kā reizi nedēļā un 0,2% saldumus neēd nemaz.
Var uzskatāmi redzēt, cik maz ir to vecāku, kas saldumus ierobežo. Zīmīgi, ka ne vienmēr pieaugušie lieko svaru bērnam prot atpazīt un laikus celt trauksmi, jo noraksta to uz vecuma īpatnībām.
Lai nodrošinātu labu zobu un sirds veselību, nav ieteicams ēst vairāk par 25 gramiem cukura dienā. Šo daudzumu pārsniegt ir ļoti viegli. Piemēram, viens batoniņš "Snickers" (50 grami) satur visu dienas cukura normu. Klāt nāks vēl citi cukura avoti – brokastu pārslas, saldināti dzērieni, mērces, konditorejas izstrādājumi.
Kas saldumu paciņai vēderā
Apskatīsim dažu internetā atrodamu Ziemassvētku saldumu paciņu sastāvu! To svars ir dažāds, bet populārākie apjomi ir 500–580 grami. Tātad bērns vienā pasākumā saņem veselu puskilo konfekšu. Dažreiz paciņas ir papildinātas ar cepumiem vai sulu. Lai aprēķinātu aptuveno cukura un enerģijas daudzumu, paņemsim par paraugu vienu konfekti. Piemēram, klasiku – "Laimas" ražoto "Vāverīti". Simt gramos šādu konfekšu ir 48 grami cukura un 485 kilokalorijas. Pareizināsim šo visu ar pieci un iegūsim 240 gramus cukura un 2425 kilokalorijas. Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādātām vadlīnijām "Ieteicamās enerģijas devas Latvijas iedzīvotājiem", 4–6 gadu veciem bērniem vidēji jāsaņem no 1240 līdz 1625 kilokalorijām (kkcal), 7–10 gadus veciem – no 1460 līdz 2200 kkcal.
Var secināt, ka dāvanas saturs krietni pārsniedz ieteiktās cukura un enerģijas normas.
Protams, maz ticams, ka bērns vienā piegājienā apēdīs pilnīgi visus gardumus. Bet der atcerēties, ka paciņas bērni saņem gan bērnudārzā, gan abu vecāku darba vietās, gan pašvaldību pasākumos, gan no radiem un draugiem. Cukura daudzums var savākties ārkārtīgi augsts. Šāda dāvana nonāks ne vien vēderā, bet arī uz vēdera – kā liekais svars.
Ziemassvētku konfekšu alternatīvas
Esmu aptaujājusi dažus vecākus, uzzinot, kādas veselīgākas alternatīvas tie vēlētos redzēt savu bērnu dāvanu paciņās. Viedokļi, protams, atšķiras. Kāds grib vecās labās konfektes, jo citā laikā bērns saldumus nedabū. Citi pauž dusmas par saldajiem svētkiem, jo ikdienā atvasēm konfektes dod gan paši, gan radi un draugi. Kāds vēlētos dāvināt noderīgu mantu vai rotaļļietu, jo veselīgos saldumus neēdīs neviens. Protams, nevajadzētu vairot pārtikas atkritumus – ja sukādes un žāvēti āboli nonāks miskastē, tie nav jādāvina dāvināšanas pēc. Man personīgi vislabāk patīk ideja, ka paciņās varētu pamainīt veselīgu un neveselīgu lietu proporciju.
Piemēram, 30% no satura ir klasiskās konfektes, 70% – kādas no zemāk minētajām veselīgajām alternatīvām.
Vai, piemēram, dažas konfektes un kāda rotaļļieta, krāsojamā grāmata un zīmuļi. Galvenais, lai nesanāk kā vienam bērnudārzam, kas konfekšainas paciņas saturu papildināja ar zobu pastu un zobu birsti – ej nu sazin, vai tā bija vēlme palīdzēt ar higiēnas precēm, vai smalks mājiens uz to, kas notiks, ja apēdīs visus našķus vienā piegājienā.
Ko var dāvināt saldumu vietā? Te būs dažas idejas.
- Dzērvenes pūdercukurā, žāvēti augļi. Arī tie satur cukuru, bet šajos produktos cukurs nāk komplektā ar lielu vitamīnu un minerālvielu devu.
- Augļi šokolādē, rieksti šokolādē. Ir gan garduma elements, gan liela pievienotā vērtība.
- Pilngraudu cepumi ar klijām. Šķiedrvielas veicina lēnāku cukura uzsūkšanos, labvēlīgi ietekmē zobu un sirds veselību.
- Želejas konfektes no īstas sulas.
- Kraukšķi no sēklām un riekstiem.
- Liofilizēti augļi.
- Kukurūzas nūjiņas bez cukura pārklājuma.
- Popkorns.
Noslēguma pārdomas
Kāds noteikti iebildīs – nu ko var ņemties, mēs tos saldumus ēdam lēnām un saprātīgi! Droši var paslavēt sevi – bez jokiem, lieli malači! Diemžēl tas drīzāk ir izņēmums. Prakse rāda, ka paškontrole saldumu patēriņā maz piemīt ne vien bērniem, bet arī viņu vecākiem. Tieši tāpēc liekā svara statistika nav iepriecinoša.
Protams, nekas ļauns nenotiks, ja svētku dienās mazie panašķēsies ar gardumiem. Taču šāda ideāla situācija iespējama vien dažās ģimenēs. Realitātē ir citādāk – saldumu pārmērīgs patēriņš ir ikdiena.
Gribas cerēt, ka mēs progresā esam tikuši tik tālu, ka varētu beigt ēdienu uzskatīt par labu dāvanu. Mums nav ne deficīta, ne bada. Varbūt jāpadomā citā virzienā – dāvināt bērniem attīstošās rotaļlietas, kancelejas preces, krāsojamās grāmatiņas vai citas lietas, kas iepriecinās ne mazāk kā saldumu paka. Protams, liekā svara problēma netiks atrisināta, atņemot saldumu paciņas. Labus uztura paradumus nevar ieaudzināt likumdošanas vai iekšējo normatīvo aktu līmenī. Tomēr iestādēm, kas nodrošina bērna izglītību, vajadzētu maksimāli tiekties pēc ideāla uztura un būt labas prakses paraugam.
Raksta pirmpublikācija LSM.lv 2022. gada 19. decembrī.
