"Latvijas skolas soma" ir valsts simtgades dāvana Latvijas bērniem un jauniešiem, pateicoties kurai, sākot jau ar 2018. gadu, ikvienam skolēnam ir nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus, vēsta projekta virzītāji.
Taču šobrīd skan satrauktas balsis, ka trūkst valsts finansējuma, lai skolas patiešām varētu reizi semestrī aizvest savējos uz teātra izrādi, koncertu, kino vai muzeju.
"Piecu gadu laikā ir izdevies no projekta kļūt par programmu, un tas laikam ir pats svarīgākais. Sākumā tas bija projekts, lai iepazītu Latviju, bet bija skaidrs, ka, pirmkārt, finansējums ir ierobežots jebkurā gadījumā un, otrkārt, ir svarīgi fokusēties [uz kaut ko].
Tā kā tā bija Kultūras ministrijas pārraudzīta iniciatīva, uzsvars bija tieši iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes," par padarīto līdz šim stāstīja Tūna.
Tas veicinājis arī līdztiesību skolēnu vidū, jo visiem klases bērniem, ne tikai tiem, kuru vecāki ir pietiekami turīgi, ir iespēja kaut kur doties, kaut ko pieredzēt un vēlāk to pārspriest.
"Tā kā es strādāju ar bērniem un jauniešiem, man bieži intervijās uzdod to kaut kādā ziņā sāpīgo jautājumu par to, vai mums nevajadzētu jaunatnes teātri atkal Latvijā, kas mums bija, bet vairs nav. Laikam ejot, es esmu atradis atbildi, varbūt provokatīvu, ka – nē, nevajag, bet mums ir nepieciešama ļoti spēcīga šī programma. Tāpēc ka viens teātris nevar nosegt visu Latviju, bet šī programma pilnībā spēj nosegt visu Latviju, ja tai ir finansējums," vērtēja Znotiņš.
"Šobrīd situācija ir pavisam skarba. Pēdējais rudens semestris ir bijis pavisam vienkāršs – samazinātā finansējuma dēļ un, protams, visas inflācijas un ekonomiskās situācijas dēļ, manuprāt, teātra nozarē noteikti varam tā teikt – šī programma vairs nepilda savu funkciju faktiski vispār," viņš uzsvēra.
Situācija ir sekojoša – ja agrāk teātra grupas varēja doties izbraukumos uz reģionu skolām, lai būtu pieejamas jauniešiem, šobrīd vairs ne. Veidojas tāda pati situācija, kāda bija pirms programmas ieviešanas, – teātra un dažādi muzikālie notikumi pieejami Rīgā vai vēl dažās lielākajās valsts pilsētās, taču ne reģionos.
"Es uzskatu, ka šī programma vairs nefunkcionē tā, kā tā ir iecerēta," secināja Znotiņš.
"Bija šis pēc kovida laiks un nākošie izaicinājumi, un politiskie notikumi kaimiņos, un tīri aiz solidaritātes un nepieciešamības vienu gadu programmas finansējums pagājušajā gadā tika samazināts. Tas bija ļoti sāpīgi, bet, saprotot, ka dzīve nav tikai rožu dārzs, mēs patiešām kopā ar partneriem darījām visu, ko nu ir iespējams izdarīt," stāstīja Tūna.
"Es tikko burtiski esmu saņēmusi kopsavilkumu par pagājušo semestri, kas bija vissāpīgākais, un mēs redzam, ka tas aptvērums joprojām ir, bet, protams, ka ir samazinājusies ģeogrāfija, un Jānim ir pilnīga taisnība – Daugavpils iepazīst savas apkārtnes kultūras institūcijas, liepājnieki to dara Liepājā un rīdzinieki to dara Rīgā, kur, protams, ir vislielākā izvēle," viņa skaidroja.
Vienlaikus šajā gadā situācija jau ir nedaudz uzlabojusies, jo ir atkal apstiprināts iepriekšējais finansējums, kāds tas bija pirms samazināšanas.
"Programma ir ļoti noderīga, tāpēc mēs esam uz 2023. gadu panākuši to, ka finansējums ir pieaudzis par veselu miljonu, salīdzinot ar 2022. gadu. Tas nozīmē to, ka tas atgriežas 2021. gada līmenī, tas nozīmē septiņus eiro uz skolēnu semestrī," norādīja Jansons.
"Protams, šī nauda nav pietiekoša, lai brauktu katrā semestrī uz Rīgas teātra izrādi jeb uz citām teātra izrādēm kaut kur citur ārpus sava reģiona. To mēs ļoti labi apzināmies.
Uz 2024. gada budžetu mēs prasīsim, cīnīsimies, lai ir vēl 1,5 miljoni klāt šiem 3,5 miljoniem. Tas noteikti ir jāpanāk budžetā. Tāpat ir jāiesaista citi finanšu instrumenti, pie kā jau tiek strādāts. Tā kā papildu iespējas būs," viņš uzsvēra.
Kuldīgas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece, "Latvijas skolas somas" projekta koordinatore Kuldīgas novadā Lilita Mačtama uzsvēra, ka arī zemākā finansējuma brīdī, pateicoties vecāku līdzfinansējumam, izdevās aptvert visai plašu kultūras nozares piedāvājumu klāstu, un arī šobrīd šķiet, ka nekas nav mainījies – līdzfinansējums būs nepieciešams.
"Mēs, protams, uzrunājam vecākus, vai visi var to atļauties, lai nepazūd šis stāsts, ka tas ir visiem ir pieejams, kas ir programmas ideja. Mums ar vecāku vai pašvaldības līdzfinansējumu tas izdodas, bet, protams, ka tad, kad es paskatījos uz biļetēm šobrīd… Vidēji zemākā cena ir 10 eiro, nu, dažas ir pa astoņi eiro. Līdz ar to mēs saredzam to, ko režisors teica – mēs vairs nevaram šo biļeti nopirkt tikai par programmas naudu, mums ir vajadzīgs līdzfinansējums," viņa skaidroja.
Tūna gan uzsvēra, ka šādai praksei nevajadzētu saglabāties ilgtermiņā – vecākiem līdzfinansējumu nevajadzētu lūgt, jo tas neatbilst programmas mērķim, un visam vajadzētu būt apmaksātam no programmas līdzekļiem.
