Organizācija “Mammamuntetiem.lv” aicina iedzīvotājus būt iesaistītākiem, jo “nav svešu bērnu”, pauž organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Ja ir kādi signāli par iespējamu pāridarījumu ģimenē, sociālais dienests iesaistās. Ja tā ir riska ģimene, tad ir jāsazinās ar to biežāk, par ģimeņu apsekošanu stāsta Talsu Sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe.
Ja ziņo bāriņtiesai par kādu novērojumu rīcībā pret bērnu, tad tai ir tiesības un pienākums pieņemt vienpersonisku lēmumu un nogādāt bērnu drošos apstākļos, skaidro Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle.
Centra „Dardedze” interešu aizstāve un komunikācijas vadītāja Anda Avena akcentē institūciju reakcijas gadījumos, kad bērni gāja bojā: “Ir bijušas informētas instances, katra no tām kaut ko darīja, bet tas nenovērsa smagāko, kas varēja notikt – bērnu nāvi, tātad nav bijusi efektīva darbība. Notiek darbības ar bērnu, vecākiem, bērns tiek izņemts no ģimenes, bet nerunā ar pāridarītāju. Kas notiek ar varmākas nošķiršanu no ģimenes?”
Ērgle uzsver, ka ir tiesības vardarbīgu cilvēku nošķirt no ģimenes, tas praksē darbojas. Jāņem vērā, ka katrs gadījums ir unikāls.
Atsaucoties uz abiem nelaimes gadījumiem decembrī un jautājot, kāda ir bērnu mātes atbildība par notiekošo, Ērgle akcentē, ka pārbaudīt mammas atbildību notikušajā ir policijas atbildība, ja mamma nesaprot situāciju ģimenē, tad aizgādniecības lietas ir bāriņtiesas vērtēšanas objekts, uzsverot, ka primāras ir bērna tiesības.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja vietniece Gunita Kovaļevska informē, ka VBTAI vērtē iesaistīto institūciju darbību konkrētajā gadījumā Liepājā. Labklājības ministrija vērtēs sociālā dienesta iesaisti un atbildību.
Sabiedrību aicina būt vērīgiem un ziņot par bērnu apdraudējumu, bāriņtiesas rīcībā ir prioritāte reaģēt uz šādiem signāliem.
