Rīgas Sociālā dienesta vadītāja Guna Eglīte pauž, ka sociālo pabalstu pieprasījumā šobrīd nevar just lielu atšķirību no ikdienas dzīves iepriekš un tagad, pandēmijas laikā. Visbiežāk pēc palīdzības vēršas pēc darba zaudējuma, apkures sezonas laikā nespēj samaksāt par komunālajiem maksājumiem. Riska zonā palīdzības prasīšanai ir ģimenes, kurās aug nepilngadīgi bērni un seniori.
Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova skaidro – nejūt, ka prasītāju skaits ir ļoti palielinājies, šobrīd nav tik daudz iesniegumu ar palīdzības lūgumiem, bet vairāk ir karsts telefons un daudz e-pasta vēstuļu ar jautājumu – ko darīt? Visbiežāk dienestā vēršas ģimenes ar bērniem pēc krīzes pabalsta, malkas iegādei.
Rūta Dimanta no “Ziedot.lv” uzskata, ka šajā laikā ir risks, ka ģimenes, kuras spējušas sevi nodrošināt, bet tagad to nevar, pēc palīdzības nevēršas.
Ir stigma, ka cilvēki nevēršas pēc palīdzības.
Guna Eglīte vērš uzmanību, ka pandēmijas laikā palīdzību var saņemt pēc savas dzīvesvietas
(nav nepieciešams uzrādīt ienākumus par iepriekšējiem trim mēnešiem, kā tas bija senāk) jāpierāda, ka ienākumi ir samazinājušies,
nav pietiekami, lai ģimene varētu nodrošināt savas vajadzības.
Labdarības organizāciju lokā ir vairākas programmas, kuras cilvēki izmanto, bet mudinājumu iet uz sociālo dienestu palaiž garām. Tā ir stigma. Ja maksājam nodokļus, tad krīzes laikā var vērsties pēc palīdzības, uzsver Dimanta. Ja saplīst ledusskapis vai vajadzīgs zobārsta apmeklējums, tā ir krīze, jādodas uz sociālo dienestu. Labdarības organizācijas ir mediators, kas palīdz grūtībās nonākošajiem.
Guna Eglīte piekrīt, ka sabiedrībā valda uzskats –
uz sociālo dienestu pēc palīdz iet tad, ja ir lielā izmisumā.
Biedrības “Palīdzēsim viens otram” vadītājs Edijs Pipars uzsver, ka organizācija darbojas dažādos sektoros. Ģimenēm pandēmijas laikā izteikts ir lūgums pēc pārtikas. Organizācija palīdz gan ar medikamentiem, gan pārtiku, palīdz ar jurista palīdzību sakārtot dokumentus, lai saņemtu palīdzību no valsts. Sociālā dienestā pēc iesnieguma palīdzību gaida septiņas dienas, “Palīdzēsim viens otram” var sniegt palīdzību ātrāk, tāpat ātri reaģēt citās situācijās, kad nepieciešama palīdzība nekavējoties. Organizācija darbojas visā Latvijā.
Organizācija “Laiks jauniešiem” darbojas tikai pandēmijas laikā, saņem ziedojumus un palīdz cilvēkiem , kuri nokļuvuši krīzes situācijā. Pārtikas paku cenšas sagatavot tā, lai tā pietiktu vienai ģimenei nedēļu. Lielākai ģimenei dod arī divas pārtikas pakas. Ja ģimenei nedēļas laikā nav izdevies sakārtot situāciju, jāpalīdz atkārtoti, organizācijas palīdzību raksturo vadītājs Gints Jankovskis.
Dimanta pauž, ka cilvēki nevēršas sociālajos dienestos, tāpat viņi nevēršas arī labdarības organizācijās, ģimenes parasti vēlas tikt galā ar situāciju pašu spēkiem. Savukārt cilvēks, kas grib palīdzēt citiem, vienmēr atradīs šādu iespēju.
